Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Kathāvatthupāḷi

1. Puggalakathā

1. Suddhasaccikaṭṭho

1. Anulomapaccanīkaṃ

1.[iminā lakkhaṇena sakavādīpucchā dassitā] Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti [saccikaṭṭhaparamaṭṭhenāti (syā. pī. ka. sī.)]? Āmantā. Yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti, no ca vata re [no vata re (syā. pī.)] vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā.

Anulomapañcakaṃ.

2.[iminā lakkhaṇena paravādīpucchā dassitā] Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā.

Paṭikammacatukkaṃ.



礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者
阿毗达磨藏
论事书
1. 人论
1. 纯真实义品
1. 顺反论
1. [以此特相显示正论者之问] "补特伽罗以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得否?"答:"不应如是说。"
知道诘责。若补特伽罗以真实义、胜义而可得,则应当说:"若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得',但不应说'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得'"者,是谬。
若不应说:"若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得",则不应说:"补特伽罗以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得',但不应说'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得'"者,是谬。
顺五法。
2. [以此特相显示他论者之问]"补特伽罗以真实义、胜义而不可得否?"答:"是。""若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得否?"答:"不应如是说。"
知道反驳。若补特伽罗以真实义、胜义而不可得,则应当说:"若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而不可得',但不应说'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得'"者,是谬。
若不应说:"若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得",则不应说:"补特伽罗以真实义、胜义而不可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而不可得',但不应说'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得'"者,是谬。
反驳四法。

3. Tvaṃ ce pana maññasi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’ti, tena tava [tvaṃ (syā.) ṭīkā oloketabbā] tattha hetāya paṭiññāya hevaṃ paṭijānantaṃ [ṭīkā oloketabbā] hevaṃ niggahetabbe. Atha taṃ niggaṇhāma. Suniggahito ca [suniggahitova (syā.)] hosi.

Hañci puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena , tena vata re vattabbe – ‘‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti idaṃ te micchā.

Niggahacatukkaṃ.

4. Ese ce dunniggahite hevamevaṃ [hevameva (syā.)] tattha dakkha. Vattabbe kho – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’’ no ca vattabbe – ‘‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. No ca mayaṃ tayā tattha hetāya paṭiññāya hevaṃ paṭijānantā hevaṃ niggahetabbā. Atha maṃ niggaṇhāsi. Dunniggahitā ca [dunniggahitāva (syā.)] homa.

Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘yo saccikaṭṭho paramattho , tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti . Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti idaṃ te micchā.

Upanayanacatukkaṃ.



3. 若汝作是念:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而不可得',但不应说'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得'",则汝于此以如是承认而如是主张者,应当如是诘责。今我诘责汝。汝实为善诘责。
若补特伽罗以真实义、胜义而不可得,则应当说:"若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而不可得',但不应说'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得'"者,是谬。
若不应说:"若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得",则不应说:"补特伽罗以真实义、胜义而不可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而不可得',但不应说'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得'"者,此汝之谬。
诘责四法。
4. 若此为恶诘责,则汝于此应如是见。应说:"补特伽罗以真实义、胜义而可得",但不应说:"若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得。"我等于此以如是承认而如是主张者,不应为汝如是诘责。今汝诘责我等。我等实为恶诘责。
若补特伽罗以真实义、胜义而可得,则应当说:"若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得',但不应说'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得'"者,是谬。
若不应说:"若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得",则不应说:"补特伽罗以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得',但不应说'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得'"者,此汝之谬。
引导四法。

5. Na hevaṃ niggahetabbe. Tena hi yaṃ niggaṇhāsi – ‘‘hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, no ca vattabbe – yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti idaṃ te micchā. Tena hi ye kate niggahe se niggahe dukkaṭe. Sukate paṭikamme. Sukatā paṭipādanāti.

Niggamanacatukkaṃ.

Paṭhamo niggaho.

1. Suddhasaccikaṭṭho

2. Paccanīkānulomaṃ

6. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā.

Paccanīkapañcakaṃ.

7. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti ? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā.

Paṭikammacatukkaṃ.



5. 不应如是诘责。若然,汝所诘责:"若补特伽罗以真实义、胜义而可得,则应当说:'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得。'汝于此说:'应说"补特伽罗以真实义、胜义而可得",但不应说"若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得"'者,是谬。
若不应说:'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得',则不应说:'补特伽罗以真实义、胜义而可得。'汝于此说:'应说"补特伽罗以真实义、胜义而可得",但不应说"若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得"'者,此汝之谬。"若然,汝所作诘责为恶作诘责。善作反驳。善作论证。
结论四法。
第一诘责。
1. 纯真实义品
2. 反顺论
6. "补特伽罗以真实义、胜义而不可得否?"答:"是。""若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得否?"答:"不应如是说。"
知道诘责。若补特伽罗以真实义、胜义而不可得,则应当说:"若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而不可得',但不应说'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得'"者,是谬。
若不应说:"若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得",则不应说:"补特伽罗以真实义、胜义而不可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而不可得',但不应说'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得'"者,是谬。
反五法。
7. "补特伽罗以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得否?"答:"不应如是说。"
知道反驳。若补特伽罗以真实义、胜义而可得,则应当说:"若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得',但不应说'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得'"者,是谬。
若不应说:"若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得",则不应说:"补特伽罗以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得',但不应说'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得'"者,是谬。
反驳四法。

8. Tvaṃ ce pana maññasi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena’ , no ca vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti, tena tava tattha hetāya paṭiññāya hevaṃ paṭijānantaṃ hevaṃ niggahetabbe. Atha taṃ niggaṇhāma. Suniggahito ca hosi.

Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti idaṃ te micchā.

9. Ese ce dunniggahite hevamevaṃ tattha dakkha. Vattabbe kho – ‘‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’’ no ca vattabbe – ‘‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. No ca mayaṃ tayā tattha hetāya paṭiññāya hevaṃ paṭijānantā hevaṃ niggahetabbā. Atha maṃ niggaṇhāsi. Dunniggahitā ca homa.

Hañci puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti idaṃ te micchā.

Upanayanacatukkaṃ.



8. 若汝作是念:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得',但不应说'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得'",则汝于此以如是承认而如是主张者,应当如是诘责。今我诘责汝。汝实为善诘责。
若补特伽罗以真实义、胜义而可得,则应当说:"若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得',但不应说'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得'"者,是谬。
若不应说:"若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得",则不应说:"补特伽罗以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得',但不应说'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得'"者,此汝之谬。
9. 若此为恶诘责,则汝于此应如是见。应说:"补特伽罗以真实义、胜义而不可得",但不应说:"若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得。"我等于此以如是承认而如是主张者,不应为汝如是诘责。今汝诘责我等。我等实为恶诘责。
若补特伽罗以真实义、胜义而不可得,则应当说:"若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而不可得',但不应说'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而可得'"者,是谬。
若不应说:"若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得",则不应说:"补特伽罗以真实义、胜义而不可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而不可得',但不应说'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得'"者,是谬。
引导四法。

10. Na hevaṃ niggahetabbe. Tena hi yaṃ niggaṇhāsi – ‘‘hañci puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘vattabbe kho – puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, no ca vattabbe – yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti idaṃ te micchā. Tena hi ye kate niggahe se niggahe dukkaṭe. Sukate paṭikamme. Sukatā paṭipādanāti.

Niggamanacatukkaṃ.

Dutiyo niggaho.

2. (Ka) okāsasaccikaṭṭho

1. Anulomapaccanīkaṃ

11. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Sabbattha puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘sabbattha puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘sabbattha puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘sabbattha puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘sabbattha puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā…pe….

Tatiyo niggaho.

3. (Ka) kālasaccikaṭṭho

1. Anulomapaccanīkaṃ

12. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Sabbadā puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘sabbadā puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘sabbadā puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘sabbadā puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘sabbadā puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā…pe….

Catuttho niggaho.

4. (Ka) avayavasaccikaṭṭho

1. Anulomapaccanīkaṃ



10. 不应如是诘责。若然,汝所诘责:"若补特伽罗以真实义、胜义而不可得,则应当说:'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得。'汝于此说:'应说'补特伽罗以真实义、胜义而不可得',但不应说'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得'"者,是谬。
若不应说:'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得',则不应说:'补特伽罗以真实义、胜义而不可得。'汝于此说:'应说'补特伽罗以真实义、胜义而不可得',但不应说'若是真实义、胜义者,由此补特伽罗以真实义、胜义而不可得'"者,此汝之谬。故而对于所作的诘责者,应当如是诘责于恶作。善作反驳。善作论证。
结论四法。
第二诘责。
2. （Ka）空间真实义品
1. 反顺论
11. "补特伽罗以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""在所有地方补特伽罗以真实义、胜义而可得否?"答:"不应如是说。"
知道诘责。若补特伽罗以真实义、胜义而可得,则应当说:"在所有地方补特伽罗以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得',但不应说'在所有地方补特伽罗以真实义、胜义而可得'"者,是谬。
若不应说:"在所有地方补特伽罗以真实义、胜义而可得",则不应说:"补特伽罗以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得',但不应说'在所有地方补特伽罗以真实义、胜义而可得'"者,是谬……等。
第三诘责。
3. （Ka）时间真实义品
1. 反顺论
12. "补特伽罗以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""在任何时候补特伽罗以真实义、胜义而可得否?"答:"不应如是说。"
知道诘责。若补特伽罗以真实义、胜义而可得,则应当说:"在任何时候补特伽罗以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得',但不应说'在任何时候补特伽罗以真实义、胜义而可得'"者,是谬。
若不应说:"在任何时候补特伽罗以真实义、胜义而可得",则不应说:"补特伽罗以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得',但不应说'在任何时候补特伽罗以真实义、胜义而可得'"者,是谬……等。
第四诘责。
4. （Ka）部分真实义品
1. 反顺论

13. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Sabbesu puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘sabbesu puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘sabbesu puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘sabbesu puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘sabbesu puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā…pe….

Pañcamo niggaho.

2. (Kha) okāsasaccikaṭṭho

2. Paccanīkānulomaṃ

14. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Sabbattha puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena , tena vata re vattabbe – ‘‘sabbattha puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘sabbattha puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘sabbattha puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘sabbattha puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā…pe….

Chaṭṭho niggaho.

3. (Kha) kālasaccikaṭṭho

2. Paccanīkānulomaṃ

15. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Sabbadā puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘sabbadā puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘sabbadā puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘sabbadā puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘sabbadā puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā…pe….

Sattamo niggaho.

4. (Kha) avayavasaccikaṭṭho

2. Paccanīkānulomaṃ



13. "补特伽罗以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""在所有地方补特伽罗以真实义、胜义而可得否?"答:"不应如是说。"
知道诘责。若补特伽罗以真实义、胜义而可得,则应当说:"在所有地方补特伽罗以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得',但不应说'在所有地方补特伽罗以真实义、胜义而可得'"者,是谬。
若不应说:"在所有地方补特伽罗以真实义、胜义而可得",则不应说:"补特伽罗以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得',但不应说'在所有地方补特伽罗以真实义、胜义而可得'"者,是谬……等。
第五诘责。
2. （Kha）空间真实义品
2. 反顺论
14. "补特伽罗以真实义、胜义而不可得否?"答:"是。""在任何地方补特伽罗以真实义、胜义而不可得否?"答:"不应如是说。"
知道诘责。若补特伽罗以真实义、胜义而不可得,则应当说:"在任何地方补特伽罗以真实义、胜义而不可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而不可得',但不应说'在任何地方补特伽罗以真实义、胜义而不可得'"者,是谬。
若不应说:"在任何地方补特伽罗以真实义、胜义而不可得",则不应说:"补特伽罗以真实义、胜义而不可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而不可得',但不应说'在任何地方补特伽罗以真实义、胜义而不可得'"者,是谬……等。
第六诘责。
3. （Kha）时间真实义品
2. 反顺论
15. "补特伽罗以真实义、胜义而不可得否?"答:"是。""在任何时候补特伽罗以真实义、胜义而不可得否?"答:"不应如是说。"
知道诘责。若补特伽罗以真实义、胜义而不可得,则应当说:"在任何时候补特伽罗以真实义、胜义而不可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而不可得',但不应说'在任何时候补特伽罗以真实义、胜义而不可得'"者,是谬。
若不应说:"在任何时候补特伽罗以真实义、胜义而不可得",则不应说:"补特伽罗以真实义、胜义而不可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而不可得',但不应说'在任何时候补特伽罗以真实义、胜义而不可得'"者,是谬……等。
第七诘责。
4. （Kha）部分真实义品

16. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Sabbesu puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘sabbesu puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘sabbesu puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘sabbesu puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena’ , no ca vattabbe – ‘sabbesu puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’’ti micchā…pe….

Aṭṭhakaniggaho.

5. Suddhikasaṃsandanaṃ

17. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ rūpaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘aññaṃ rūpaṃ añño puggalo’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ rūpaṃ añño puggalo’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘aññaṃ rūpaṃ añño puggalo’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena’ , no ca vattabbe – ‘aññaṃ rūpaṃ añño puggalo’’’ti micchā…pe….

18. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… saññā ca upalabbhati…pe… saṅkhārā ca upalabbhanti…pe… viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ viññāṇaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo’’’ti micchā…pe….



16. "补特伽罗以真实义、胜义而不可得否?"答:"是。""在所有地方补特伽罗以真实义、胜义而不可得否?"答:"不应如是说。"
知道诘责。若补特伽罗以真实义、胜义而不可得,则应当说:"在所有地方补特伽罗以真实义、胜义而不可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而不可得',但不应说'在所有地方补特伽罗以真实义、胜义而不可得'"者,是谬。
若不应说:"在所有地方补特伽罗以真实义、胜义而不可得",则不应说:"补特伽罗以真实义、胜义而不可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而不可得',但不应说'在所有地方补特伽罗以真实义、胜义而不可得'"者,是谬……等。
第八诘责。
5. 纯粹对照
17. "补特伽罗以真实义、胜义而可得,色也以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""色是一物,补特伽罗是另一物否?"答:"不应如是说。"
知道诘责。若补特伽罗以真实义、胜义而可得,色也以真实义、胜义而可得,则应当说:"色是一物,补特伽罗是另一物。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得,色也以真实义、胜义而可得',但不应说'色是一物,补特伽罗是另一物'"者,是谬。
若不应说:"色是一物,补特伽罗是另一物",则不应说:"补特伽罗以真实义、胜义而可得,色也以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得,色也以真实义、胜义而可得',但不应说'色是一物,补特伽罗是另一物'"者,是谬……等。
18. "补特伽罗以真实义、胜义而可得,受也以真实义、胜义而可得……想也以真实义、胜义而可得……行也以真实义、胜义而可得……识也以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""识是一物,补特伽罗是另一物否?"答:"不应如是说。"
知道诘责。若补特伽罗以真实义、胜义而可得,识也以真实义、胜义而可得,则应当说:"识是一物,补特伽罗是另一物。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得,识也以真实义、胜义而可得',但不应说'识是一物,补特伽罗是另一物'"者,是谬。
若不应说:"识是一物,补特伽罗是另一物",则不应说:"补特伽罗以真实义、胜义而可得,识也以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得,识也以真实义、胜义而可得',但不应说'识是一物,补特伽罗是另一物'"者,是谬……等。

19. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, cakkhāyatanañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotāyatanañca upalabbhati… ghānāyatanañca upalabbhati… jivhāyatanañca upalabbhati… kāyāyatanañca upalabbhati… rūpāyatanañca upalabbhati… saddāyatanañca upalabbhati… gandhāyatanañca upalabbhati… rasāyatanañca upalabbhati… phoṭṭhabbāyatanañca upalabbhati… manāyatanañca upalabbhati… dhammāyatanañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

20. Cakkhudhātu ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotadhātu ca upalabbhati… ghānadhātu ca upalabbhati… jivhādhātu ca upalabbhati… kāyadhātu ca upalabbhati… rūpadhātu ca upalabbhati… saddadhātu ca upalabbhati… gandhadhātu ca upalabbhati… rasadhātu ca upalabbhati… phoṭṭhabbadhātu ca upalabbhati… cakkhuviññāṇadhātu ca upalabbhati… sotaviññāṇadhātu ca upalabbhati… ghānaviññāṇadhātu ca upalabbhati… jivhāviññāṇadhātu ca upalabbhati… kāyaviññāṇadhātu ca upalabbhati… manodhātu ca upalabbhati… manoviññāṇadhātu ca upalabbhati… dhammadhātu ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

21. Cakkhundriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotindriyañca upalabbhati… ghānindriyañca upalabbhati… jivhindriyañca upalabbhati… kāyindriyañca upalabbhati … manindriyañca upalabbhati… jīvitindriyañca upalabbhati… itthindriyañca upalabbhati… purisindriyañca upalabbhati… sukhindriyañca upalabbhati… dukkhindriyañca upalabbhati… somanassindriyañca upalabbhati… domanassindriyañca upalabbhati… upekkhindriyañca upalabbhati… saddhindriyañca upalabbhati… vīriyindriyañca upalabbhati… satindriyañca upalabbhati… samādhindriyañca upalabbhati… paññindriyañca upalabbhati… anaññātaññassāmītindriyañca upalabbhati… aññindriyañca upalabbhati… aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo’’’ti micchā…pe….

22.[pu. pa. mātikā 4.24; a. ni. 

19. 补特伽罗以真实义、胜义而可得,眼处也以真实义、胜义而可得……耳处也以真实义、胜义而可得……鼻处也以真实义、胜义而可得……舌处也以真实义、胜义而可得……身处也以真实义、胜义而可得……色处也以真实义、胜义而可得……声处也以真实义、胜义而可得……香处也以真实义、胜义而可得……味处也以真实义、胜义而可得……触处也以真实义、胜义而可得……意处也以真实义、胜义而可得……法处也以真实义、胜义而可得……
20. 眼界也以真实义、胜义而可得……耳界也以真实义、胜义而可得……鼻界也以真实义、胜义而可得……舌界也以真实义、胜义而可得……身界也以真实义、胜义而可得……色界也以真实义、胜义而可得……声界也以真实义、胜义而可得……香界也以真实义、胜义而可得……味界也以真实义、胜义而可得……触界也以真实义、胜义而可得……眼识界也以真实义、胜义而可得……耳识界也以真实义、胜义而可得……鼻识界也以真实义、胜义而可得……舌识界也以真实义、胜义而可得……身识界也以真实义、胜义而可得……意界也以真实义、胜义而可得……意识界也以真实义、胜义而可得……法界也以真实义、胜义而可得……
21. 眼根也以真实义、胜义而可得……耳根也以真实义、胜义而可得……鼻根也以真实义、胜义而可得……舌根也以真实义、胜义而可得……身根也以真实义、胜义而可得……意根也以真实义、胜义而可得……命根也以真实义、胜义而可得……女根也以真实义、胜义而可得……男根也以真实义、胜义而可得……乐根也以真实义、胜义而可得……苦根也以真实义、胜义而可得……喜根也以真实义、胜义而可得……忧根也以真实义、胜义而可得……舍根也以真实义、胜义而可得……信根也以真实义、胜义而可得……精进根也以真实义、胜义而可得……念根也以真实义、胜义而可得……定根也以真实义、胜义而可得……慧根也以真实义、胜义而可得……未知当知根也以真实义、胜义而可得……已知根也以真实义、胜义而可得……具知根也以真实义、胜义而可得否?答:"是。""具知根是一物,补特伽罗是另一物否?"答:"不应如是说。"
知道诘责。若补特伽罗以真实义、胜义而可得,具知根也以真实义、胜义而可得,则应当说:"具知根是一物,补特伽罗是另一物。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得,具知根也以真实义、胜义而可得',但不应说'具知根是一物,补特伽罗是另一物'"者,是谬。
若不应说:"具知根是一物,补特伽罗是另一物",则不应说:"补特伽罗以真实义、胜义而可得,具知根也以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得,具知根也以真实义、胜义而可得',但不应说'具知根是一物,补特伽罗是另一物'"者,是谬……等。
22.

4.95-96] Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’’ rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ rūpaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’’ rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘aññaṃ rūpaṃ añño puggalo’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ rūpaṃ añño puggalo’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘aññaṃ rūpaṃ añño puggalo’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘vuttaṃ bhagavatā – ‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’ rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ rūpaṃ añño puggalo’’’ti micchā…pe….

23. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’’ vedanā ca upalabbhati…pe… saññā ca upalabbhati…pe… saṅkhārā ca upalabbhanti…pe… viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ viññāṇaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’’ viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘vuttaṃ bhagavatā – ‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’ viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’ viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, no ca vattabbe – ‘aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo’’’ti micchā…pe….

24. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’’ cakkhāyatanañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotāyatanañca upalabbhati…pe… dhammāyatanañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

25. Cakkhudhātu ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… kāyadhātu ca upalabbhati…pe… rūpadhātu ca upalabbhati…pe… phoṭṭhabbadhātu ca upalabbhati…pe… cakkhuviññāṇadhātu ca upalabbhati…pe… manoviññāṇadhātu ca upalabbhati…pe… dhammadhātu ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

26. Cakkhundriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… aññindriyañca [aññātāvindriyañca (bahūsu)] upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….



19. "补特伽罗以真实义、胜义而不可得否?"答:"是。""佛陀所说 – '有补特伽罗为自利而修行,' 色也以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""色是一物,补特伽罗是另一物否?"答:"不应如是说。"
知道反应。若佛陀所说 – '有补特伽罗为自利而修行,' 色也以真实义、胜义而可得,则应当说 – '色是一物,补特伽罗是另一物。'汝于此说 – '应说佛陀所说 – 有补特伽罗为自利而修行, 色也以真实义、胜义而可得,' 但不应说 – '色是一物,补特伽罗是另一物'"者,是谬。
若不应说 – '色是一物,补特伽罗是另一物', 则不应说 – '佛陀所说 – 有补特伽罗为自利而修行, 色也以真实义、胜义而可得。'汝于此说 – '应说佛陀所说 – 有补特伽罗为自利而修行, 色也以真实义、胜义而可得,' 但不应说 – '色是一物,补特伽罗是另一物'"者,是谬……等。
23. "补特伽罗以真实义、胜义而不可得否?"答:"是。""佛陀所说 – '有补特伽罗为自利而修行,' 受也以真实义、胜义而可得……想也以真实义、胜义而可得……行也以真实义、胜义而可得……识也以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""识是一物,补特伽罗是另一物否?"答:"不应如是说。"
知道反应。若佛陀所说 – '有补特伽罗为自利而修行,' 识也以真实义、胜义而可得, 则应当说 – '识是一物,补特伽罗是另一物。'汝于此说 – '应说佛陀所说 – 有补特伽罗为自利而修行, 识也以真实义、胜义而可得,' 但不应说 – '识是一物,补特伽罗是另一物'"者,是谬。
若不应说 – '识是一物,补特伽罗是另一物', 则不应说 – '佛陀所说 – 有补特伽罗为自利而修行, 识也以真实义、胜义而可得。'汝于此说 – '应说佛陀所说 – 有补特伽罗为自利而修行, 识也以真实义、胜义而可得,' 但不应说 – '识是一物,补特伽罗是另一物'"者,是谬……等。
24. "补特伽罗以真实义、胜义而不可得否?"答:"是。""佛陀所说 – '有补特伽罗为自利而修行,' 眼处也以真实义、胜义而可得……耳处也以真实义、胜义而可得……法处也以真实义、胜义而可得……"
25. 眼界也以真实义、胜义而可得……身界也以真实义、胜义而可得……色界也以真实义、胜义而可得……触界也以真实义、胜义而可得……眼识界也以真实义、胜义而可得……意识界也以真实义、胜义而可得……法界也以真实义、胜义而可得……
26. 眼根也以真实义、胜义而可得……耳根也以真实义、胜义而可得……其他根也以真实义、胜义而可得……

27. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’’ aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’’ aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘vuttaṃ bhagavatā – ‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’ aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo’’’ti micchā…pe….

Suddhikasaṃsandanā.

6. Opammasaṃsandanaṃ

28. Rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññā vedanāti? Āmantā. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ rūpaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññā vedanā, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena; tena vata re vattabbe – ‘‘aññaṃ rūpaṃ añño puggalo’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññā vedanā, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ rūpaṃ añño puggalo’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘aññaṃ rūpaṃ añño puggalo’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññā vedanā, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññā vedanā, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ rūpaṃ añño puggalo’’’ti micchā…pe….



27. "补特伽罗以真实义、胜义而不可得否?"答:"是。""佛陀所说 - '有补特伽罗为自利而修行,' 具知根也以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""具知根是一物,补特伽罗是另一物否?"答:"不应如是说。"
知道反应。若佛陀所说 - '有补特伽罗为自利而修行,' 具知根也以真实义、胜义而可得,则应当说:"具知根是一物,补特伽罗是另一物。"汝于此说:"应说'佛陀所说 - 有补特伽罗为自利而修行,具知根也以真实义、胜义而可得,'但不应说'具知根是一物,补特伽罗是另一物'"者,是谬。
若不应说:"具知根是一物,补特伽罗是另一物",则不应说:"佛陀所说 - '有补特伽罗为自利而修行,'具知根也以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'佛陀所说 - 有补特伽罗为自利而修行,具知根也以真实义、胜义而可得,'但不应说'具知根是一物,补特伽罗是另一物'"者,是谬……等。
纯粹对照。
6. 譬喻对照
28. "色以真实义、胜义而可得,受也以真实义、胜义而可得,色是一物,受是另一物否?"答:"是。""补特伽罗以真实义、胜义而可得,色也以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""色是一物,补特伽罗是另一物否?"答:"不应如是说。"
知道诘责。若色以真实义、胜义而可得,受也以真实义、胜义而可得,色是一物,受是另一物,补特伽罗以真实义、胜义而可得,色也以真实义、胜义而可得;则应当说:"色是一物,补特伽罗是另一物。"汝于此说:"应说'色以真实义、胜义而可得,受也以真实义、胜义而可得,色是一物,受是另一物,补特伽罗以真实义、胜义而可得,色也以真实义、胜义而可得,'但不应说'色是一物,补特伽罗是另一物'"者,是谬。
若不应说:"色是一物,补特伽罗是另一物",则不应说:"色以真实义、胜义而可得,受也以真实义、胜义而可得,色是一物,受是另一物,补特伽罗以真实义、胜义而可得,色也以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'色以真实义、胜义而可得,受也以真实义、胜义而可得,色是一物,受是另一物,补特伽罗以真实义、胜义而可得,色也以真实义、胜义而可得,'但不应说'色是一物,补特伽罗是另一物'"者,是谬……等。

29. Rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, saññā ca upalabbhati…pe… saṅkhārā ca upalabbhanti…pe… viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññaṃ viññāṇanti? Āmantā. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ rūpaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññaṃ viññāṇaṃ, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena; tena vata re vattabbe – ‘‘aññaṃ rūpaṃ añño puggalo’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena , aññaṃ rūpaṃ aññaṃ viññāṇaṃ, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ rūpaṃ añño puggalo’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘aññaṃ rūpaṃ añño puggalo’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññaṃ viññāṇaṃ, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññaṃ viññāṇaṃ, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ rūpaṃ añño puggalo’’’ti micchā…pe….

30. Vedanā upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, saññā ca upalabbhati…pe… saṅkhārā ca upalabbhanti…pe… viññāṇañca upalabbhati…pe… rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

31. Saññā upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, saṅkhārā ca upalabbhanti…pe… viññāṇañca upalabbhati…pe… rūpañca upalabbhati…pe… vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

32. Saṅkhārā upalabbhanti saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati…pe… rūpañca upalabbhati…pe… vedanā ca upalabbhati…pe… saññā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….



29. "色以真实义、胜义而可得,想也以真实义、胜义而可得……行也以真实义、胜义而可得……识也以真实义、胜义而可得,色是一物,识是另一物否?"答:"是。""补特伽罗以真实义、胜义而可得,色也以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""色是一物,补特伽罗是另一物否?"答:"不应如是说。"
知道诘责。若色以真实义、胜义而可得,识也以真实义、胜义而可得,色是一物,识是另一物,补特伽罗以真实义、胜义而可得,色也以真实义、胜义而可得;则应当说:"色是一物,补特伽罗是另一物。"汝于此说:"应说'色以真实义、胜义而可得,识也以真实义、胜义而可得,色是一物,识是另一物,补特伽罗以真实义、胜义而可得,色也以真实义、胜义而可得,'但不应说'色是一物,补特伽罗是另一物'"者,是谬。
若不应说:"色是一物,补特伽罗是另一物",则不应说:"色以真实义、胜义而可得,识也以真实义、胜义而可得,色是一物,识是另一物,补特伽罗以真实义、胜义而可得,色也以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'色以真实义、胜义而可得,识也以真实义、胜义而可得,色是一物,识是另一物,补特伽罗以真实义、胜义而可得,色也以真实义、胜义而可得,'但不应说'色是一物,补特伽罗是另一物'"者,是谬……等。
30. 受以真实义、胜义而可得,想也以真实义、胜义而可得……行也以真实义、胜义而可得……识也以真实义、胜义而可得……色也以真实义、胜义而可得……
31. 想以真实义、胜义而可得,行也以真实义、胜义而可得……识也以真实义、胜义而可得……色也以真实义、胜义而可得……受也以真实义、胜义而可得……
32. 行以真实义、胜义而可得,识也以真实义、胜义而可得……色也以真实义、胜义而可得……受也以真实义、胜义而可得……想也以真实义、胜义而可得……

33. Viññāṇaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati…pe… vedanā ca upalabbhati…pe… saññā ca upalabbhati…pe… saṅkhārā ca upalabbhanti saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ viññāṇaṃ aññe saṅkhārāti? Āmantā. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ viññāṇaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci viññāṇaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, saṅkhārā ca upalabbhanti saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ viññāṇaṃ aññe saṅkhārā, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena; tena vata re vattabbe – ‘‘aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘viññāṇaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, saṅkhārā ca upalabbhanti saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ viññāṇaṃ aññe saṅkhārā, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘viññāṇaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, saṅkhārā ca upalabbhanti saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ viññāṇaṃ aññe saṅkhārā, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘viññāṇaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, saṅkhārā ca upalabbhanti saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ viññāṇaṃ aññe saṅkhārā, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo’’’ti micchā…pe….

34. Cakkhāyatanaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, sotāyatanañca upalabbhati…pe… dhammāyatanañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotāyatanaṃ upalabbhati…pe… dhammāyatanaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, cakkhāyatanañca upalabbhati…pe… manāyatanañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

35. Cakkhudhātu upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, sotadhātu ca upalabbhati…pe… dhammadhātu ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotadhātu upalabbhati…pe… dhammadhātu upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, cakkhudhātu ca upalabbhati…pe… manoviññāṇadhātu ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….



33. "识以真实义、胜义而可得,色也以真实义、胜义而可得……受也以真实义、胜义而可得……想也以真实义、胜义而可得……行也以真实义、胜义而可得,另一识与另一行否?"答:"是。""补特伽罗以真实义、胜义而可得,识也以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""另一识是另一补特伽罗否?"答:"不应如是说。"
知道诘责。若识以真实义、胜义而可得,行也以真实义、胜义而可得,另一识与另一行,补特伽罗以真实义、胜义而可得,识也以真实义、胜义而可得;则应当说:"另一识是另一补特伽罗。"汝于此说:"应说'识以真实义、胜义而可得,行也以真实义、胜义而可得,另一识与另一行,补特伽罗以真实义、胜义而可得,识也以真实义、胜义而可得,'但不应说'另一识是另一补特伽罗'"者,是谬。
若不应说:"另一识是另一补特伽罗",则不应说:"识以真实义、胜义而可得,行也以真实义、胜义而可得,另一识与另一行,补特伽罗以真实义、胜义而可得,识也以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'识以真实义、胜义而可得,行也以真实义、胜义而可得,另一识与另一行,补特伽罗以真实义、胜义而可得,识也以真实义、胜义而可得,'但不应说'另一识是另一补特伽罗'"者,是谬……等。
34. 眼处以真实义、胜义而可得,耳处也以真实义、胜义而可得……法处也以真实义、胜义而可得……耳处以真实义、胜义而可得……法处以真实义、胜义而可得,眼处也以真实义、胜义而可得……心处也以真实义、胜义而可得……
35. 眼界以真实义、胜义而可得,耳界也以真实义、胜义而可得……法界也以真实义、胜义而可得……耳界以真实义、胜义而可得……法界以真实义、胜义而可得,眼界也以真实义、胜义而可得……意识界也以真实义、胜义而可得……

36. Cakkhundriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, sotindriyañca upalabbhati…pe… aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotindriyaṃ upalabbhati…pe… aññātāvindriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… cakkhundriyañca upalabbhati…pe… aññindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ aññātāvindriyaṃ aññaṃ aññindriyanti? Āmantā. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci aññātāvindriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ aññātāvindriyaṃ aññaṃ aññindriyaṃ, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena; tena vata re vattabbe – ‘‘aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘aññātāvindriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ aññātāvindriyaṃ aññaṃ aññindriyaṃ, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘aññātāvindriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ aññātāvindriyaṃ aññaṃ aññindriyaṃ, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘aññātāvindriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ aññātāvindriyaṃ aññaṃ aññindriyaṃ, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo’’’ti micchā…pe….



36. "眼根以真实义、胜义而可得,耳根也以真实义、胜义而可得……具知根也以真实义、胜义而可得……耳根以真实义、胜义而可得……具知根以真实义、胜义而可得……眼根也以真实义、胜义而可得……已知根也以真实义、胜义而可得,具知根是一物,已知根是另一物否?"答:"是。""补特伽罗以真实义、胜义而可得,具知根也以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""具知根是一物,补特伽罗是另一物否?"答:"不应如是说。"
知道诘责。若具知根以真实义、胜义而可得,已知根也以真实义、胜义而可得,具知根是一物,已知根是另一物,补特伽罗以真实义、胜义而可得,具知根也以真实义、胜义而可得;则应当说:"具知根是一物,补特伽罗是另一物。"汝于此说:"应说'具知根以真实义、胜义而可得,已知根也以真实义、胜义而可得,具知根是一物,已知根是另一物,补特伽罗以真实义、胜义而可得,具知根也以真实义、胜义而可得,'但不应说'具知根是一物,补特伽罗是另一物'"者,是谬。
若不应说:"具知根是一物,补特伽罗是另一物",则不应说:"具知根以真实义、胜义而可得,已知根也以真实义、胜义而可得,具知根是一物,已知根是另一物,补特伽罗以真实义、胜义而可得,具知根也以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'具知根以真实义、胜义而可得,已知根也以真实义、胜义而可得,具知根是一物,已知根是另一物,补特伽罗以真实义、胜义而可得,具知根也以真实义、胜义而可得,'但不应说'具知根是一物,补特伽罗是另一物'"者,是谬……等。

37. Rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññā vedanāti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’’ rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ rūpaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññā vedanā, vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’’ rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena; tena vata re vattabbe – aññaṃ rūpaṃ añño puggaloti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññā vedanā, vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ rūpaṃ añño puggalo’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘aññaṃ rūpaṃ añño puggalo’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññā vedanā, vuttaṃ bhagavatā – ‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’ rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññā vedanā, vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ rūpaṃ añño puggalo’’’ti micchā…pe….

38. Rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, saññā ca upalabbhati… saṅkhārā ca upalabbhanti… viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

39. Vedanā upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, saññā ca upalabbhati… saṅkhārā ca upalabbhanti… viññāṇañca upalabbhati… rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

40. Saññā upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, saṅkhārā ca upalabbhanti… viññāṇañca upalabbhati… rūpañca upalabbhati… vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

41. Saṅkhārā upalabbhanti saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati… rūpañca upalabbhati… vedanā ca upalabbhati… saññā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

42. Viññāṇaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati… vedanā ca upalabbhati… saññā ca upalabbhati… saṅkhārā ca upalabbhanti saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

43. Cakkhāyatanaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, sotāyatanañca upalabbhati…pe… dhammāyatanañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotāyatanaṃ upalabbhati…pe… dhammāyatanaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena cakkhāyatanañca upalabbhati…pe… manāyatanañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

44. Cakkhudhātu upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, sotadhātu ca upalabbhati…pe… dhammadhātu ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotadhātu upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… dhammadhātu upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, cakkhudhātu ca upalabbhati…pe… manoviññāṇadhātu ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….



37. "色以真实义、胜义而可得,受也以真实义、胜义而可得,色是一物,受是另一物否?"答:"是。""佛陀所说:'有补特伽罗为自利而修行,'色也以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""色是一物,补特伽罗是另一物否?"答:"不应如是说。"
知道反应。若色以真实义、胜义而可得,受也以真实义、胜义而可得,色是一物,受是另一物,佛陀所说:'有补特伽罗为自利而修行,'色也以真实义、胜义而可得;则应当说:色是一物,补特伽罗是另一物。汝于此说:"应说'色以真实义、胜义而可得,受也以真实义、胜义而可得,色是一物,受是另一物,佛陀所说:有补特伽罗为自利而修行,色也以真实义、胜义而可得,'但不应说'色是一物,补特伽罗是另一物'"者,是谬。
若不应说:"色是一物,补特伽罗是另一物",则不应说:"色以真实义、胜义而可得,受也以真实义、胜义而可得,色是一物,受是另一物,佛陀所说:'有补特伽罗为自利而修行,'色也以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'色以真实义、胜义而可得,受也以真实义、胜义而可得,色是一物,受是另一物,佛陀所说:有补特伽罗为自利而修行,色也以真实义、胜义而可得,'但不应说'色是一物,补特伽罗是另一物'"者,是谬……等。
38. 色以真实义、胜义而可得,想也以真实义、胜义而可得……行也以真实义、胜义而可得……识也以真实义、胜义而可得……
39. 受以真实义、胜义而可得,想也以真实义、胜义而可得……行也以真实义、胜义而可得……识也以真实义、胜义而可得……色也以真实义、胜义而可得……
40. 想以真实义、胜义而可得,行也以真实义、胜义而可得……识也以真实义、胜义而可得……色也以真实义、胜义而可得……受也以真实义、胜义而可得……
41. 行以真实义、胜义而可得,识也以真实义、胜义而可得……色也以真实义、胜义而可得……受也以真实义、胜义而可得……想也以真实义、胜义而可得……
42. 识以真实义、胜义而可得,色也以真实义、胜义而可得……受也以真实义、胜义而可得……想也以真实义、胜义而可得……行也以真实义、胜义而可得……
43. 眼处以真实义、胜义而可得,耳处也以真实义、胜义而可得……法处也以真实义、胜义而可得……耳处以真实义、胜义而可得……法处以真实义、胜义而可得,眼处也以真实义、胜义而可得……意处也以真实义、胜义而可得……
44. 眼界以真实义、胜义而可得,耳界也以真实义、胜义而可得……法界也以真实义、胜义而可得……耳界以真实义、胜义而可得……法界以真实义、胜义而可得,眼界也以真实义、胜义而可得……意识界也以真实义、胜义而可得……

45. Cakkhundriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, sotindriyañca upalabbhati…pe… aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotindriyaṃ upalabbhati…pe… aññātāvindriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, cakkhundriyañca upalabbhati…pe… aññindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena; aññaṃ aññātāvindriyaṃ aññaṃ aññindriyanti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’’ aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci aññātāvindriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ aññātāvindriyaṃ aññaṃ aññindriyaṃ, vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’’ aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena; tena vata re vattabbe – ‘‘aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘aññātāvindriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ aññātāvindriyaṃ aññaṃ aññindriyaṃ, vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘aññātāvindriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ aññātāvindriyaṃ aññaṃ aññindriyaṃ, vuttaṃ bhagavatā – ‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’ aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘aññātāvindriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ aññātāvindriyaṃ aññaṃ aññindriyaṃ, vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo’’’ti micchā…pe….

Opammasaṃsandanaṃ.

7. Catukkanayasaṃsandanaṃ

46. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Rūpaṃ puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘rūpaṃ puggalo’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘rūpaṃ puggalo’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘rūpaṃ puggalo’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘rūpaṃ puggalo’’’ti micchā…pe….



45. "眼根以真实义、胜义而可得,耳根也以真实义、胜义而可得……具知根也以真实义、胜义而可得……耳根以真实义、胜义而可得……具知根以真实义、胜义而可得,眼根也以真实义、胜义而可得……已知根也以真实义、胜义而可得;另一具知根与另一已知根否?"答:"是。""佛陀所说:'有补特伽罗为自利而修行,'另一具知根也以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""另一具知根是另一补特伽罗否?"答:"不应如是说。"
知道反应。若另一具知根以真实义、胜义而可得,另一已知根也以真实义、胜义而可得,另一具知根与另一已知根,佛陀所说:'有补特伽罗为自利而修行,'另一具知根也以真实义、胜义而可得;则应当说:"另一具知根是另一补特伽罗。"汝于此说:"应说'另一具知根以真实义、胜义而可得,另一已知根也以真实义、胜义而可得,另一具知根与另一已知根,佛陀所说:有补特伽罗为自利而修行,另一具知根也以真实义、胜义而可得,'但不应说'另一具知根是另一补特伽罗'"者,是谬。
若不应说:"另一具知根是另一补特伽罗",则不应说:"另一具知根以真实义、胜义而可得,另一已知根也以真实义、胜义而可得,另一具知根与另一已知根,佛陀所说:'有补特伽罗为自利而修行,'另一具知根也以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'另一具知根以真实义、胜义而可得,另一已知根也以真实义、胜义而可得,另一具知根与另一已知根,佛陀所说:有补特伽罗为自利而修行,另一具知根也以真实义、胜义而可得,'但不应说'另一具知根是另一补特伽罗'"者,是谬……等。
比喻的结合。
四项论的结合
46. "补特伽罗以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""色是补特伽罗否?"答:"不应如是说。"
知道诘责。若补特伽罗以真实义、胜义而可得,则应当说:"色是补特伽罗。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得,'但不应说'色是补特伽罗'"者,是谬。
若不应说:"色是补特伽罗",则不应说:"补特伽罗以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得,'但不应说'色是补特伽罗'"者,是谬……等。

47. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Rūpasmiṃ puggalo…pe… aññatra rūpā puggalo…pe… puggalasmiṃ rūpanti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘puggalasmiṃ rūpa’’nti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena ,’ no ca vattabbe – ‘puggalasmiṃ rūpa’’’nti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘puggalasmiṃ rūpa’’nti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘puggalasmiṃ rūpa’’’nti micchā…pe….

48. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Vedanā puggalo…pe… vedanāya puggalo…pe… aññatra vedanāya puggalo…pe… puggalasmiṃ vedanā…pe….

Saññā puggalo…pe… saññāya puggalo…pe… aññatra saññāya puggalo…pe… puggalasmiṃ saññā…pe….

Saṅkhārā puggalo…pe… saṅkhāresu puggalo…pe… aññatra saṅkhārehi puggalo…pe… puggalasmiṃ saṅkhārā…pe….

Viññāṇaṃ puggalo…pe… viññāṇasmiṃ puggalo…pe… aññatra viññāṇā puggalo…pe… puggalasmiṃ viññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘puggalasmiṃ viññāṇa’’nti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘puggalasmiṃ viññāṇa’’’nti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘puggalasmiṃ viññāṇa’’nti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘puggalasmiṃ viññāṇa’’’nti micchā…pe….

49. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Cakkhāyatanaṃ puggalo…pe… cakkhāyatanasmiṃ puggalo…pe… aññatra cakkhāyatanā puggalo…pe… puggalasmiṃ cakkhāyatanaṃ…pe… dhammāyatanaṃ puggalo…pe… dhammāyatanasmiṃ puggalo…pe… aññatra dhammāyatanā puggalo…pe… puggalasmiṃ dhammāyatanaṃ…pe….

Cakkhudhātu puggalo…pe… cakkhudhātuyā puggalo…pe… aññatra cakkhudhātuyā puggalo…pe… puggalasmiṃ cakkhudhātu…pe… dhammadhātu puggalo…pe… dhammadhātuyā puggalo…pe… aññatra dhammadhātuyā puggalo…pe… puggalasmiṃ dhammadhātu…pe….

Cakkhundriyaṃ puggalo…pe… cakkhundriyasmiṃ puggalo…pe… aññatra cakkhundriyā puggalo …pe… puggalasmiṃ cakkhundriyaṃ…pe… aññātāvindriyaṃ puggalo…pe… aññātāvindriyasmiṃ puggalo…pe… aññatra aññātāvindriyā puggalo…pe… puggalasmiṃ aññātāvindriyanti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – ‘‘puggalasmiṃ aññātāvindriya’’nti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘puggalasmiṃ aññātāvindriya’’’nti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘puggalasmiṃ aññātāvindriya’’nti, no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti . Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,’ no ca vattabbe – ‘puggalasmiṃ aññātāvindriya’’’nti micchā…pe….



47. "补特伽罗以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""色中补特伽罗……已知色中补特伽罗……补特伽罗中是色吗?"答:"不应如是说。"
知道诘责。若补特伽罗以真实义、胜义而可得,则应当说:"补特伽罗中是色。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得,'但不应说'补特伽罗中是色'"者,是谬。
若不应说:"补特伽罗中是色",则不应说:"补特伽罗以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得,'但不应说'补特伽罗中是色'"者,是谬……等。
48. "补特伽罗以真实义、胜义而可得否?"答:"受中补特伽罗……受中补特伽罗……已知受中补特伽罗……补特伽罗中是受……"
"想中补特伽罗……想中补特伽罗……已知想中补特伽罗……补特伽罗中是想……"
"行中补特伽罗……行中补特伽罗……已知行中补特伽罗……补特伽罗中是行……"
"识中补特伽罗……识中补特伽罗……已知识中补特伽罗……补特伽罗中是识吗?"答:"不应如是说。"
知道诘责。若补特伽罗以真实义、胜义而可得,则应当说:"补特伽罗中是识。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得,'但不应说'补特伽罗中是识'"者,是谬。
若不应说:"补特伽罗中是识",则不应说:"补特伽罗以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得,'但不应说'补特伽罗中是识'"者,是谬……等。
49. "补特伽罗以真实义、胜义而可得否?"答:"眼处补特伽罗……眼处补特伽罗……已知眼处补特伽罗……补特伽罗中是眼处……法处补特伽罗……法处补特伽罗……已知法处补特伽罗……补特伽罗中是法处……"
"眼界补特伽罗……眼界补特伽罗……已知眼界补特伽罗……补特伽罗中是眼界……法界补特伽罗……法界补特伽罗……已知法界补特伽罗……补特伽罗中是法界……"
"眼根补特伽罗……眼根补特伽罗……已知眼根补特伽罗……补特伽罗中是眼根……另一具知根补特伽罗……另一具知根补特伽罗……已知另一具知根补特伽罗……补特伽罗中是另一具知根吗?"答:"不应如是说。"
知道诘责。若补特伽罗以真实义、胜义而可得,则应当说:"补特伽罗中是另一具知根。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得,'但不应说'补特伽罗中是另一具知根'"者,是谬。
若不应说:"补特伽罗中是另一具知根",则不应说:"补特伽罗以真实义、胜义而可得。"汝于此说:"应说'补特伽罗以真实义、胜义而可得,'但不应说'补特伽罗中是另一具知根'"者,是谬……等。

50. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno’’ti? Āmantā. Rūpaṃ puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’’ tena vata re vattabbe – ‘‘rūpaṃ puggalo’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’ no ca vattabbe – ‘rūpaṃ puggaloti’’’ micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘rūpaṃ puggalo’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘vuttaṃ bhagavatā – ‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno’’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’ no ca vattabbe – ‘rūpaṃ puggalo’’’ti micchā…pe….

51. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno’’ti? Āmantā. Rūpasmiṃ puggalo…pe… aññatra rūpā puggalo…pe… puggalasmiṃ rūpaṃ…pe….

Vedanā puggalo…pe… vedanāya puggalo…pe… aññatra vedanāya puggalo…pe… puggalasmiṃ vedanā…pe….

Saññā puggalo…pe… saññāya puggalo…pe… aññatra saññāya puggalo…pe… puggalasmiṃ saññā…pe….

Saṅkhārā puggalo…pe… saṅkhāresu puggalo…pe… aññatra saṅkhārehi puggalo…pe… puggalasmiṃ saṅkhārā…pe….

Viññāṇaṃ puggalo…pe… viññāṇasmiṃ puggalo…pe… aññatra viññāṇā puggalo…pe… puggalasmiṃ viññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’’ tena vata re vattabbe – ‘‘puggalasmiṃ viññāṇa’’nti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’ no ca vattabbe – ‘puggalasmiṃ viññāṇa’’’nti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘puggalasmiṃ viññāṇa’’nti, no ca vata re vattabbe – ‘‘vuttaṃ bhagavatā – ‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno’’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’ no ca vattabbe – ‘puggalasmiṃ viññāṇa’’’nti micchā…pe….



50. "补特伽罗不以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""佛陀说:'有补特伽罗为自利而修行'否?"答:"是。""色是补特伽罗吗?"答:"不应如是说。"
知道反应。若佛陀说:"有补特伽罗为自利而修行",则应当说:"色是补特伽罗。"汝于此说:"应说'佛陀说:有补特伽罗为自利而修行,'但不应说'色是补特伽罗'"者,是谬。
若不应说:"色是补特伽罗",则不应说:"佛陀说:'有补特伽罗为自利而修行'。"汝于此说:"应说'佛陀说:有补特伽罗为自利而修行,'但不应说'色是补特伽罗'"者,是谬……等。
51. "补特伽罗不以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""佛陀说:'有补特伽罗为自利而修行'否?"答:"是。""色中补特伽罗……已知色中补特伽罗……补特伽罗中是色……"
"受是补特伽罗……受中补特伽罗……已知受中补特伽罗……补特伽罗中是受……"
"想是补特伽罗……想中补特伽罗……已知想中补特伽罗……补特伽罗中是想……"
"行是补特伽罗……行中补特伽罗……已知行中补特伽罗……补特伽罗中是行……"
"识是补特伽罗……识中补特伽罗……已知识中补特伽罗……补特伽罗中是识吗?"答:"不应如是说。"
知道反应。若佛陀说:"有补特伽罗为自利而修行",则应当说:"补特伽罗中是识。"汝于此说:"应说'佛陀说:有补特伽罗为自利而修行,'但不应说'补特伽罗中是识'"者,是谬。
若不应说:"补特伽罗中是识",则不应说:"佛陀说:'有补特伽罗为自利而修行'。"汝于此说:"应说'佛陀说:有补特伽罗为自利而修行,'但不应说'补特伽罗中是识'"者,是谬……等。

52. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno’’ti? Āmantā. Cakkhāyatanaṃ puggalo…pe… cakkhāyatanasmiṃ puggalo…pe… aññatra cakkhāyatanā puggalo…pe… puggalasmiṃ cakkhāyatanaṃ…pe… dhammāyatanaṃ puggalo…pe… dhammāyatanasmiṃ puggalo…pe… aññatra dhammāyatanā puggalo…pe… puggalasmiṃ dhammāyatanaṃ…pe….

Cakkhudhātu puggalo…pe… cakkhudhātuyā puggalo…pe… aññatra cakkhudhātuyā puggalo…pe… puggalasmiṃ cakkhudhātu…pe… dhammadhātu puggalo…pe… dhammadhātuyā puggalo…pe… aññatra dhammadhātuyā puggalo…pe… puggalasmiṃ dhammadhātu…pe….

Cakkhundriyaṃ puggalo…pe… cakkhundriyasmiṃ puggalo…pe… aññatra cakkhundriyā puggalo…pe… puggalasmiṃ cakkhundriyaṃ…pe… aññātāvindriyaṃ puggalo…pe… aññātāvindriyasmiṃ puggalo…pe… aññatra aññātāvindriyā puggalo…pe… puggalasmiṃ aññātāvindriyanti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’’ tena vata re vattabbe – ‘‘puggalasmiṃ aññātāvindriya’’nti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’ no ca vattabbe – ‘puggalasmiṃ aññātāvindriya’’’nti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘puggalasmiṃ aññātāvindriya’’nti, no ca vata re vattabbe – ‘‘vuttaṃ bhagavatā – ‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno’’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’ no ca vattabbe – ‘puggalasmiṃ aññātāvindriya’’’nti micchā…pe….

Catukkanayasaṃsandanaṃ.

8. Lakkhaṇayuttikathā

53. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Puggalo sappaccayo…pe… puggalo appaccayo… puggalo saṅkhato … puggalo asaṅkhato… puggalo sassato … puggalo asassato… puggalo sanimitto… puggalo animittoti? Na hevaṃ vattabbe. (Saṃkhittaṃ)

54. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno’’ti? Āmantā. Puggalo sappaccayo…pe… puggalo appaccayo… puggalo saṅkhato… puggalo asaṅkhato… puggalo sassato… puggalo asassato… puggalo sanimitto… puggalo animittoti? Na hevaṃ vattabbe. (Saṃkhittaṃ)

Lakkhaṇayuttikathā.

9. Vacanasodhanaṃ

55. Puggalo upalabbhati, upalabbhati puggaloti? Puggalo upalabbhati, upalabbhati kehici puggalo kehici na puggaloti. Puggalo kehici upalabbhati kehici na upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

56. Puggalo saccikaṭṭho, saccikaṭṭho puggaloti? Puggalo saccikaṭṭho, saccikaṭṭho kehici puggalo kehici na puggaloti. Puggalo kehici saccikaṭṭho kehici na saccikaṭṭhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

57. Puggalo vijjamāno, vijjamāno puggaloti? Puggalo vijjamāno, vijjamāno kehici puggalo kehici na puggaloti. Puggalo kehici vijjamāno kehici na vijjamānoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

58. Puggalo saṃvijjamāno, saṃvijjamāno puggaloti? Puggalo saṃvijjamāno, saṃvijjamāno kehici puggalo kehici na puggaloti. Puggalo kehici saṃvijjamāno kehici na saṃvijjamānoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



52. "补特伽罗不以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""佛陀说:'有补特伽罗为自利而修行'否?"答:"是。""眼处是补特伽罗……眼处中补特伽罗……已知眼处中补特伽罗……补特伽罗中是眼处……法处是补特伽罗……法处中补特伽罗……已知法处中补特伽罗……补特伽罗中是法处……"
"眼界是补特伽罗……眼界中补特伽罗……已知眼界中补特伽罗……补特伽罗中是眼界……法界是补特伽罗……法界中补特伽罗……已知法界中补特伽罗……补特伽罗中是法界……"
"眼根是补特伽罗……眼根中补特伽罗……已知眼根中补特伽罗……补特伽罗中是眼根……具知根是补特伽罗……具知根中补特伽罗……已知具知根中补特伽罗……补特伽罗中是具知根吗?"答:"不应如是说。"
知道反应。若佛陀说:"有补特伽罗为自利而修行",则应当说:"补特伽罗中是具知根。"汝于此说:"应说'佛陀说:有补特伽罗为自利而修行,'但不应说'补特伽罗中是具知根'"者,是谬。
若不应说:"补特伽罗中是具知根",则不应说:"佛陀说:'有补特伽罗为自利而修行'。"汝于此说:"应说'佛陀说:有补特伽罗为自利而修行,'但不应说'补特伽罗中是具知根'"者,是谬……等。
四项论的结合。
相应理论之论
53. "补特伽罗以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""补特伽罗是有缘……补特伽罗是无缘……补特伽罗是有为……补特伽罗是无为……补特伽罗是常……补特伽罗是无常……补特伽罗是有相……补特伽罗是无相吗?"答:"不应如是说。"(略)
54. "补特伽罗不以真实义、胜义而可得否?"答:"是。""佛陀说:'有补特伽罗为自利而修行'否?"答:"是。""补特伽罗是有缘……补特伽罗是无缘……补特伽罗是有为……补特伽罗是无为……补特伽罗是常……补特伽罗是无常……补特伽罗是有相……补特伽罗是无相吗?"答:"不应如是说。"(略)
相应理论之论。
语言净化
55. "补特伽罗可得,可得是补特伽罗吗?""补特伽罗可得,对某些人可得是补特伽罗,对某些人不是补特伽罗。""补特伽罗对某些人可得,对某些人不可得吗?"答:"不应如是说"……
56. "补特伽罗是真实,真实是补特伽罗吗?""补特伽罗是真实,真实对某些人是补特伽罗,对某些人不是补特伽罗。""补特伽罗对某些人是真实,对某些人不是真实吗?"答:"不应如是说"……
57. "补特伽罗是存在,存在是补特伽罗吗?""补特伽罗是存在,存在对某些人是补特伽罗,对某些人不是补特伽罗。""补特伽罗对某些人是存在,对某些人不是存在吗?"答:"不应如是说"……
58. "补特伽罗是现存,现存是补特伽罗吗?""补特伽罗是现存,现存对某些人是补特伽罗,对某些人不是补特伽罗。""补特伽罗对某些人是现存,对某些人不是现存吗?"答:"不应如是说"……

59. Puggalo atthi, atthi puggaloti? Puggalo atthi, atthi kehici puggalo kehici na puggaloti. Puggalo kehici atthi kehici natthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

60. Puggalo atthi, atthi na sabbo puggaloti? Āmantā…pe… puggalo natthi, natthi na sabbo puggaloti? Na hevaṃ vattabbe. (Saṃkhittaṃ)

Vacanasodhanaṃ.

10. Paññattānuyogo

61. Rūpadhātuyā rūpī puggaloti? Āmantā. Kāmadhātuyā kāmī puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

62. Rūpadhātuyā rūpino sattāti? Āmantā. Kāmadhātuyā kāmino sattāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

63. Arūpadhātuyā arūpī puggaloti? Āmantā. Kāmadhātuyā kāmī puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

64. Arūpadhātuyā arūpino sattāti? Āmantā. Kāmadhātuyā kāmino sattāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

65. Rūpadhātuyā rūpī puggalo arūpadhātuyā arūpī puggalo, atthi ca koci rūpadhātuyā cuto arūpadhātuṃ upapajjatīti? Āmantā. Rūpī puggalo upacchinno, arūpī puggalo jātoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

66. Rūpadhātuyā rūpino sattā arūpadhātuyā arūpino sattā, atthi ca koci rūpadhātuyā cuto arūpadhātuṃ upapajjatīti? Āmantā. Rūpī satto upacchinno, arūpī satto jātoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

67. Kāyoti vā sarīranti vā, sarīranti vā kāyoti vā, kāyaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāteti? Āmantā. Puggaloti vā jīvoti vā, jīvoti vā puggaloti vā, puggalaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāteti? Āmantā. Añño kāyo, añño puggaloti? Āmantā. Aññaṃ jīvaṃ, aññaṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci kāyoti vā sarīranti vā, sarīranti vā kāyoti vā, kāyaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, puggaloti vā jīvoti vā, jīvoti vā puggaloti vā, puggalaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, añño kāyo añño puggalo; tena vata re vattabbe – ‘‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’’nti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘kāyoti vā sarīranti vā, sarīranti vā kāyoti vā, kāyaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, puggaloti vā jīvoti vā, jīvoti vā puggaloti vā, puggalaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, añño kāyo añño puggalo,’ no ca vattabbe – ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’’’nti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’’nti, no ca vata re vattabbe – ‘‘kāyoti vā sarīranti vā, sarīranti vā kāyoti vā, kāyaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, puggaloti vā jīvoti vā, jīvoti vā puggaloti vā, puggalaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, añño kāyo añño puggalo’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘kāyoti vā sarīranti vā, sarīranti vā kāyoti vā, kāyaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, puggaloti vā jīvoti vā, jīvoti vā puggaloti vā, puggalaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, añño kāyo añño puggalo’, no ca vattabbe – ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’’’nti micchā…pe….



59. "补特伽罗存在,存在是补特伽罗吗?""补特伽罗存在,存在对某些人是补特伽罗,对某些人不是补特伽罗。""补特伽罗对某些人存在,对某些人不存在吗?"答:"不应如是说"……
60. "补特伽罗存在,存在不是所有补特伽罗吗?"答:"是"……"补特伽罗不存在,不存在不是所有补特伽罗吗?"答:"不应如是说。"(略)
语言净化。
概念的追问
61. "色界中是有色的补特伽罗吗?"答:"是。""欲界中是有欲的补特伽罗吗?"答:"不应如是说"……
62. "色界中是有色的众生吗?"答:"是。""欲界中是有欲的众生吗?"答:"不应如是说"……
63. "无色界中是无色的补特伽罗吗?"答:"是。""欲界中是有欲的补特伽罗吗?"答:"不应如是说"……
64. "无色界中是无色的众生吗?"答:"是。""欲界中是有欲的众生吗?"答:"不应如是说"……
65. "色界中是有色的补特伽罗,无色界中是无色的补特伽罗,有从色界死后投生到无色界的吗?"答:"是。""有色的补特伽罗断灭,无色的补特伽罗生起吗?"答:"不应如是说"……
66. "色界中是有色的众生,无色界中是无色的众生,有从色界死后投生到无色界的吗?"答:"是。""有色的众生断灭,无色的众生生起吗?"答:"不应如是说"……
67. "身体或者身躯,身躯或者身体,把身体变得不可爱,这些是同义词、同等、同分、同类吗?"答:"是。""补特伽罗或者生命,生命或者补特伽罗,把补特伽罗变得不可爱,这些是同义词、同等、同分、同类吗?"答:"是。""身体是一物,补特伽罗是另一物吗?"答:"是。""生命是一物,身躯是另一物吗?"答:"不应如是说。"
知道诘责。若身体或者身躯,身躯或者身体,把身体变得不可爱,这些是同义词、同等、同分、同类,补特伽罗或者生命,生命或者补特伽罗,把补特伽罗变得不可爱,这些是同义词、同等、同分、同类,身体是一物,补特伽罗是另一物;则应当说:"生命是一物,身躯是另一物。"汝于此说:"应说'身体或者身躯,身躯或者身体,把身体变得不可爱,这些是同义词、同等、同分、同类,补特伽罗或者生命,生命或者补特伽罗,把补特伽罗变得不可爱,这些是同义词、同等、同分、同类,身体是一物,补特伽罗是另一物,'但不应说'生命是一物,身躯是另一物'"者,是谬。
若不应说:"生命是一物,身躯是另一物",则不应说:"身体或者身躯,身躯或者身体,把身体变得不可爱,这些是同义词、同等、同分、同类,补特伽罗或者生命,生命或者补特伽罗,把补特伽罗变得不可爱,这些是同义词、同等、同分、同类,身体是一物,补特伽罗是另一物。"汝于此说:"应说'身体或者身躯,身躯或者身体,把身体变得不可爱,这些是同义词、同等、同分、同类,补特伽罗或者生命,生命或者补特伽罗,把补特伽罗变得不可爱,这些是同义词、同等、同分、同类,身体是一物,补特伽罗是另一物,'但不应说'生命是一物,身躯是另一物'"者,是谬……

68. Kāyoti vā sarīranti vā, sarīranti vā kāyoti vā, kāyaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāteti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno’’ti? Āmantā. Añño kāyo añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci kāyoti vā sarīranti vā, sarīranti vā kāyoti vā, kāyaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’’ tena vata re vattabbe – ‘‘añño kāyo añño puggalo’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘kāyoti vā sarīranti vā, sarīranti vā kāyoti vā, kāyaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’ no ca vattabbe – ‘añño kāyo añño puggalo’’’ti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘añño kāyo añño puggalo’’ti, no ca vata re vattabbe – ‘‘kāyoti vā sarīranti vā, sarīranti vā kāyoti vā, kāyaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, vuttaṃ bhagavatā – ‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno’’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘kāyoti vā sarīranti vā, sarīranti vā kāyoti vā, kāyaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno,’ no ca vattabbe – ‘añño kāyo añño puggalo’’’ti micchā. (Saṃkhittaṃ)

Paññattānuyogo.

11. Gatianuyogo

69. Puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. So puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Na hevaṃ vattabbe …pe….

70. Puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Añño puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

71. Puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. So ca añño ca sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

72. Puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Neva so sandhāvati, na añño sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

73. Puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. So puggalo sandhāvati, añño puggalo sandhāvati, so ca añño ca sandhāvati, neva so sandhāvati na añño sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

74. Na vattabbaṃ – ‘‘puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ loka’’nti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

‘‘Sa sattakkhattuparamaṃ, sandhāvitvāna puggalo;

Dukkhassantakaro hoti, sabbasaṃyojanakkhayā’’ti [saṃ. ni. 2.133; itivu. 24 itivuttakepi].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti.

75. Na vattabbaṃ – ‘‘puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ loka’’nti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘anamataggoyaṃ [anamataggāyaṃ (ka.)], bhikkhave, saṃsāro. Pubbakoṭi na paññāyati, avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarata’’nti [saṃ. ni. 

"身体或者身躯,身躯或者身体,把身体变得不可爱,这些是同义词、同等、同分、同类吗?"答:"是。""佛陀说:'有补特伽罗为自利而修行'否?"答:"是。""有一种补特伽罗是另一种补特伽罗吗?"答:"不应如是说。"
知道反应。若身体或者身躯,身躯或者身体,把身体变得不可爱,这些是同义词、同等、同分、同类,佛陀说:"有补特伽罗为自利而修行",则应当说:"有一种补特伽罗是另一种补特伽罗。"汝于此说:"应说'身体或者身躯,身躯或者身体,把身体变得不可爱,这些是同义词、同等、同分、同类,佛陀说:'有补特伽罗为自利而修行,'但不应说'有一种补特伽罗是另一种补特伽罗'"者,是谬。
若不应说:"有一种补特伽罗是另一种补特伽罗",则不应说:"身体或者身躯,身躯或者身体,把身体变得不可爱,这些是同义词、同等、同分、同类,佛陀说:'有补特伽罗为自利而修行'。"汝于此说:"应说'身体或者身躯,身躯或者身体,把身体变得不可爱,这些是同义词、同等、同分、同类,佛陀说:'有补特伽罗为自利而修行,'但不应说'有一种补特伽罗是另一种补特伽罗'"者,是谬……
概念的追问。
移动的概念
"补特伽罗在这世界中移动到他者世界,或者在他者世界中移动到这世界吗?"答:"是。""补特伽罗在这世界中移动到他者世界,或者在他者世界中移动到这世界吗?"答:"不应如是说"……
"补特伽罗在这世界中移动到他者世界,或者在他者世界中移动到这世界吗?"答:"是。""有一种补特伽罗在这世界中移动到他者世界,或者在他者世界中移动到这世界吗?"答:"不应如是说"……
"补特伽罗在这世界中移动到他者世界,或者在他者世界中移动到这世界吗?"答:"是。""有一种补特伽罗和另一种补特伽罗在这世界中移动到他者世界,或者在他者世界中移动到这世界吗?"答:"不应如是说"……
"补特伽罗在这世界中移动到他者世界,或者在他者世界中移动到这世界吗?"答:"是。"" ni. 2.133; itivu. 24 itivuttakepi].
没有人在这世界中移动到他者世界,或者在他者世界中移动到这世界吗?"答:"不应如是说"……
"补特伽罗在这世界中移动到他者世界,或者在他者世界中移动到这世界吗?"答:"是。""有一种补特伽罗在这世界中移动到他者世界,或者在他者世界中移动到这世界,有一种补特伽罗和另一种补特伽罗在这世界中移动到他者世界,或者在他者世界中移动到这世界,没有人在这世界中移动到他者世界,或者在他者世界中移动到这世界吗?"答:"不应如是说"……
"没有人在这世界中移动到他者世界,或者在他者世界中移动到这世界吗?"答:"不应如是说。""因为佛陀说:'一个人在七生之中行走,他可以结束苦恼,消除一切缚 attachments, and thus transcend suffering and attain liberation.
"没有人在这世界中移动到他者世界,或者在他者世界中移动到这世界吗?"答:"不应如是说。""因为佛陀说:'这无始的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无明的缠绕着欲念的缚 attachment的轮回是不停的,众生在无

2.124]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti.

76. Puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

77. Sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Atthi koci manusso hutvā devo hotīti? Āmantā. Sveva manusso so devoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

78. Sveva manusso so devoti? Āmantā. Manusso hutvā devo hoti, devo hutvā manusso hoti, manussabhūto añño, devo añño, manussabhūto svevāyaṃ sandhāvatīti micchā…pe….

Sace hi sandhāvati sveva puggalo ito cuto paraṃ lokaṃ anañño, hevaṃ maraṇaṃ na hehiti, pāṇātipātopi nupalabbhati. Kammaṃ atthi, kammavipāko atthi, katānaṃ kammānaṃ vipāko atthi, kusalākusale vipaccamāne svevāyaṃ sandhāvatīti micchā.

79. Sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Atthi koci manusso hutvā yakkho hoti, peto hoti, nerayiko hoti , tiracchānagato hoti, oṭṭho hoti, goṇo hoti, gadrabho hoti, sūkaro hoti, mahiṃso [mahiso (sī. syā. kaṃ. pī.)] hotīti? Āmantā. Sveva manusso so mahiṃsoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

80. Sveva manusso so mahiṃsoti? Āmantā. Manusso hutvā mahiṃso hoti, mahiṃso hutvā manusso hoti, manussabhūto añño, mahiṃso añño, manussabhūto svevāyaṃ sandhāvatīti micchā…pe….

Sace hi sandhāvati sveva puggalo ito cuto paraṃ lokaṃ anañño, hevaṃ maraṇaṃ na hehiti, pāṇātipātopi nupalabbhati. Kammaṃ atthi, kammavipāko atthi, katānaṃ kammānaṃ vipāko atthi, kusalākusale vipaccamāne svevāyaṃ sandhāvatīti micchā.

81. Sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā . Atthi koci khattiyo hutvā brāhmaṇo hotīti? Āmantā. Sveva khattiyo so brāhmaṇoti ? Na hevaṃ vattabbe…pe….

82. Atthi koci khattiyo hutvā vesso hoti, suddo hotīti? Āmantā. Sveva khattiyo so suddoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

83. Atthi koci brāhmaṇo hutvā vesso hoti, suddo hoti, khattiyo hotīti? Āmantā. Sveva brāhmaṇo so khattiyoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

84. Atthi koci vesso hutvā suddo hoti, khattiyo hoti, brāhmaṇo hotīti? Āmantā. Sveva vesso so brāhmaṇoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

85. Atthi koci suddo hutvā khattiyo hoti, brāhmaṇo hoti, vesso hotīti? Āmantā. Sveva suddo so vessoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

86. Sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti ? Āmantā. Hatthacchinno hatthacchinnova hoti, pādacchinno pādacchinnova hoti, hatthapādacchinno hatthapādacchinnova hoti, kaṇṇacchinno… nāsacchinno… kaṇṇanāsacchinno… aṅgulicchinno… aḷacchinno… kaṇḍaracchinno… kuṇihatthako… phaṇahatthako… kuṭṭhiyo… gaṇḍiyo… kilāsiyo… sosiyo… apamāriyo… oṭṭho… goṇo… gadrabho… sūkaro… mahiṃso mahiṃsova hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



76. "补特伽罗在这世界中移动到他者世界,或者在他者世界中移动到这世界吗?"答:"是。" "补特伽罗在这世界中移动到他者世界,或者在他者世界中移动到这世界吗?"答:"不应如是说"……
77. "补特伽罗在这世界中移动到他者世界,或者在他者世界中移动到这世界吗?"答:"是。" "是否有某个众生成为天人?"答:"是。" "是否这个众生是天人?"答:"不应如是说"……
78. "是否这个众生是天人?"答:"是。" "众生成为天人,天人变为众生,众生与天人是不同的,众生与天人是不同的,这确实是移动的说法吗?"答:"是"……
如果确实移动的补特伽罗从此处死去到他者世界,那么死亡就不会存在,连杀生也无法被发现。业存在,业的果报存在,已做的业的果报存在,善恶业的果报发生,这确实是移动的说法吗?"答:"是"……
79. "补特伽罗在这世界中移动到他者世界,或者在他者世界中移动到这世界吗?"答:"是。" "是否有某个众生成为夜叉、饿鬼、地狱众生、畜生、鸟、牛、驴、猪、马?"答:"是。" "这个众生是否是马?"答:"不应如是说"……
80. "这个众生是否是马?"答:"是。" "众生成为马,马变为众生,众生与马是不同的,众生与马是不同的,这确实是移动的说法吗?"答:"是"……
如果确实移动的补特伽罗从此处死去到他者世界,那么死亡就不会存在,连杀生也无法被发现。业存在,业的果报存在,已做的业的果报存在,善恶业的果报发生,这确实是移动的说法吗?"答:"是"……
81. "补特伽罗在这世界中移动到他者世界,或者在他者世界中移动到这世界吗?"答:"是。" "是否有某个士族成为婆罗门?"答:"是。" "这个士族是否是婆罗门?"答:"不应如是说"……
82. "是否有某个士族成为商人或是奴隶?"答:"是。" "这个士族是否是奴隶?"答:"不应如是说"……
83. "是否有某个婆罗门成为商人、奴隶、士族?"答:"是。" "这个婆罗门是否是士族?"答:"不应如是说"……
84. "是否有某个商人成为奴隶、士族、婆罗门?"答:"是。" "这个商人是否是婆罗门?"答:"不应如是说"……

87. Na vattabbaṃ – ‘‘sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ loka’’nti? Āmantā. Nanu sotāpanno puggalo manussalokā cuto devalokaṃ upapanno tatthapi sotāpannova hotīti? Āmantā.

Hañci sotāpanno puggalo manussalokā cuto devalokaṃ upapanno tatthapi sotāpannova hoti, tena vata re vattabbe – ‘‘sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ loka’’nti.

88. Sotāpanno puggalo manussalokā cuto devalokaṃ upapanno tatthapi sotāpannova hotīti katvā tena ca kāraṇena sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Sotāpanno puggalo manussalokā cuto devalokaṃ upapanno tatthapi manusso hotīti katvā? Na hevaṃ vattabbe…pe….

89. Sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Anañño avigato sandhāvatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

90. Anañño avigato sandhāvatīti? Āmantā. Hatthacchinno hatthacchinnova hoti, pādacchinno pādacchinnova hoti, hatthapādacchinno hatthapādacchinnova hoti, kaṇṇacchinno… nāsacchinno… kaṇṇanāsacchinno… aṅgulicchinno… aḷacchinno… kaṇḍaracchinno… kuṇihatthako… phaṇahatthako… kuṭṭhiyo… gaṇḍiyo… kilāsiyo… sosiyo… apamāriyo… oṭṭho… goṇo… gadrabho… sūkaro… mahiṃso mahiṃsova hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

91. Sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Sarūpo sandhāvatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sarūpo sandhāvatīti? Āmantā. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Savedano…pe… sasañño…pe… sasaṅkhāro…pe… saviññāṇo sandhāvatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… saviññāṇo sandhāvatīti? Āmantā . Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

92. Sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Arūpo sandhāvatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… arūpo sandhāvatīti? Āmantā. Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Avedano…pe… asañño…pe… asaṅkhāro…pe… aviññāṇo sandhāvatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aviññāṇo sandhāvatīti? Āmantā. Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

93. Sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Rūpaṃ sandhāvatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… rūpaṃ sandhāvatīti? Āmantā. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Vedanā …pe… saññā…pe… saṅkhārā…pe… viññāṇaṃ sandhāvatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… viññāṇaṃ sandhāvatīti? Āmantā. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

94. Sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Rūpaṃ na sandhāvatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… rūpaṃ na sandhāvatīti? Āmantā. Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Vedanā …pe… saññā…pe… saṅkhārā…pe… viññāṇaṃ na sandhāvatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… viññāṇaṃ na sandhāvatīti? Āmantā. Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe. (Saṃkhittaṃ).

Khandhesu bhijjamānesu, so ce bhijjati puggalo;

Ucchedā bhavati diṭṭhi, yā buddhena vivajjitā.

Khandhesu bhijjamānesu, no ce bhijjati puggalo;

Puggalo sassato hoti, nibbānena samasamoti.

Gatianuyogo.

12. Upādāpaññattānuyogo



87. "不应说：‘补特伽罗在这世界中移动到他者世界，或者在他者世界中移动到这世界。’"答："是。" "难道说，已经到达流入道的补特伽罗，从人间界死去而投生到天界，那里仍然是流入道的补特伽罗吗？"答："是。"
如果确实流入道的补特伽罗从人间界死去而投生到天界，那里仍然是流入道的补特伽罗，因此可以说：‘补特伽罗在这世界中移动到他者世界，或者在他者世界中移动到这世界。’
88. "流入道的补特伽罗从人间界死去而投生到天界，那里仍然是流入道的补特伽罗，这样是否可以说补特伽罗在这世界中移动到他者世界，或者在他者世界中移动到这世界？"答："是。" "流入道的补特伽罗从人间界死去而投生到天界，那里仍然是人吗？"答："不应如是说"……
89. "补特伽罗在这世界中移动到他者世界，或者在他者世界中移动到这世界吗？"答："是。" "没有其他的，未曾离去的移动吗？"答："不应如是说"……
90. "没有其他的，未曾离去的移动吗？"答："是。" "手被割掉的，仍然是手被割掉的，脚被割掉的，仍然是脚被割掉的，手脚被割掉的，仍然是手脚被割掉的，耳被割掉的……鼻被割掉的……耳鼻被割掉的……手指被割掉的……手腕被割掉的……肩被割掉的……有手的……有头的……有病的……有肿的……有瘦的……有消瘦的……有不完整的……有眼的……牛……驴……猪……马……牛犊是否？"答："不应如是说"……
91. "补特伽罗在这世界中移动到他者世界，或者在他者世界中移动到这世界吗？"答："是。" "有形的移动吗？"答："不应如是说"…… "有形的移动吗？"答："是。" "那生命，那身体吗？"答："不应如是说"……
92. "补特伽罗在这世界中移动到他者世界，或者在他者世界中移动到这世界吗？"答："是。" "无形的移动吗？"答："不应如是说"…… "无形的移动吗？"答："是。" "另一种生命，另一种身体吗？"答："不应如是说"……
93. "补特伽罗在这世界中移动到他者世界，或者在他者世界中移动到这世界吗？"答："是。" "形状的移动吗？"答："不应如是说"…… "形状的移动吗？"答："是。" "那生命，那身体吗？"答："不应如是说"……
94. "补特伽罗在这世界中移动到他者世界，或者在他者世界中移动到这世界吗？"答："是。" "形状不移动吗？"答："不应如是说"…… "形状不移动吗？"答："是。" "另一种生命，另一种身体吗？"答："不应如是说"……
在五蕴破坏时，如果补特伽罗破坏了；
那么断灭的见解，正是佛陀所排斥的。
在五蕴破坏时，如果补特伽罗不破坏；
补特伽罗是永恒的，因涅槃而相等。
移动的概念。
依附与概念的追问。

95. Rūpaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Rūpaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ vipariṇāmadhammanti? Āmantā? Puggalopi anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo vipariṇāmadhammoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

96. Vedanaṃ upādāya… saññaṃ upādāya… saṅkhāre upādāya… viññāṇaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Viññāṇaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ vipariṇāmadhammanti? Āmantā. Puggalopi anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo vipariṇāmadhammoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

97. Rūpaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Nīlaṃ rūpaṃ upādāya nīlakassa puggalassa paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… pītaṃ rūpaṃ upādāya… lohitaṃ rūpaṃ upādāya… odātaṃ rūpaṃ upādāya… sanidassanaṃ rūpaṃ upādāya… anidassanaṃ rūpaṃ upādāya… sappaṭighaṃ rūpaṃ upādāya… appaṭighaṃ rūpaṃ upādāya appaṭighassa puggalassa paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

98. Vedanaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Kusalaṃ vedanaṃ upādāya kusalassa puggalassa paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… kusalaṃ vedanaṃ upādāya kusalassa puggalassa paññattīti? Āmantā. Kusalā vedanā saphalā savipākā iṭṭhaphalā kantaphalā manuññaphalā asecanakaphalā sukhudrayā sukhavipākāti? Āmantā. Kusalopi puggalo saphalo savipāko iṭṭhaphalo kantaphalo manuññaphalo asecanakaphalo sukhudrayo sukhavipākoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

99. Vedanaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Akusalaṃ vedanaṃ upādāya akusalassa puggalassa paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… akusalaṃ vedanaṃ upādāya akusalassa puggalassa paññattīti? Āmantā. Akusalā vedanā saphalā savipākā aniṭṭhaphalā akantaphalā amanuññaphalā secanakaphalā dukkhudrayā dukkhavipākāti? Āmantā. Akusalopi puggalo saphalo savipāko aniṭṭhaphalo akantaphalo amanuññaphalo secanakaphalo dukkhudrayo dukkhavipākoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

100. Vedanaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Abyākataṃ vedanaṃ upādāya abyākatassa puggalassa paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… abyākataṃ vedanaṃ upādāya abyākatassa puggalassa paññattīti? Āmantā. Abyākatā vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā vipariṇāmadhammāti? Āmantā. Abyākatopi puggalo anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo vipariṇāmadhammoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

101. Saññaṃ upādāya… saṅkhāre upādāya… viññāṇaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Kusalaṃ viññāṇaṃ upādāya kusalassa puggalassa paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… kusalaṃ viññāṇaṃ upādāya kusalassa puggalassa paññattīti? Āmantā. Kusalaṃ viññāṇaṃ saphalaṃ savipākaṃ iṭṭhaphalaṃ kantaphalaṃ manuññaphalaṃ asecanakaphalaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākanti ? Āmantā. Kusalopi puggalo saphalo savipāko iṭṭhaphalo kantaphalo manuññaphalo asecanakaphalo sukhudrayo sukhavipākoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



95. "以色为依附的补特伽罗的定义是什么？"答："色是不常的、因缘所生的、灭坏的、衰退的、厌离的、止息的、变化的？"答："补特伽罗也是不常的、因缘所生的、灭坏的、衰退的、厌离的、止息的、变化的？"不应如是说……
96. "以感觉为依附……以识为依附的补特伽罗的定义是什么？"答："识是不常的、因缘所生的、灭坏的、衰退的、厌离的、止息的、变化的？"答："补特伽罗也是不常的、因缘所生的、灭坏的、衰退的、厌离的、止息的、变化的？"不应如是说……
97. "以色为依附的补特伽罗的定义是什么？"答："以蓝色为依附的蓝色补特伽罗的定义是什么？"不应如是说…… "以黄色为依附……以红色为依附……以白色为依附……以可见的色为依附……以不可见的色为依附……以强烈的色为依附……以微弱的色为依附的补特伽罗的定义是什么？"不应如是说……
98. "以感觉为依附的补特伽罗的定义是什么？"答："以善的感觉为依附的善的补特伽罗的定义是什么？"不应如是说…… "以善的感觉为依附的善的补特伽罗的定义是什么？"答："是。" "善的感觉是有结果的、具因果的、所欲的、悦耳的、可亲的、滋润的、幸福的、幸福的结果吗？"答："是。" "善的补特伽罗是有结果的、具因果的、所欲的、悦耳的、可亲的、滋润的、幸福的、幸福的结果吗？"不应如是说……
99. "以感觉为依附的补特伽罗的定义是什么？"答："以不善的感觉为依附的不善的补特伽罗的定义是什么？"不应如是说…… "以不善的感觉为依附的不善的补特伽罗的定义是什么？"答："是。" "不善的感觉是有结果的、具因果的、非所欲的、非悦耳的、非可亲的、滋润的、痛苦的、痛苦的结果吗？"答："是。" "不善的补特伽罗是有结果的、具因果的、非所欲的、非悦耳的、非可亲的、滋润的、痛苦的、痛苦的结果吗？"不应如是说……
100. "以感觉为依附的补特伽罗的定义是什么？"答："以未决定的感觉为依附的未决定的补特伽罗的定义是什么？"不应如是说…… "以未决定的感觉为依附的未决定的补特伽罗的定义是什么？"答："是。" "未决定的感觉是不常的、因缘所生的、灭坏的、衰退的、厌离的、止息的、变化的？"答："是。" "未决定的补特伽罗是不常的、因缘所生的、灭坏的、衰退的、厌离的、止息的、变化的？"不应如是说……
101. "以识为依附……以法为依附的补特伽罗的定义是什么？"答："以善的识为依附的善的补特伽罗的定义是什么？"不应如是说…… "以善的识为依附的善的补特伽罗的定义是什么？"答："是。" "善的识是有结果的、具因果的、所欲的、悦耳的、可亲的、滋润的、幸福的、幸福的结果吗？"答："是。" "善的补特伽罗是有结果的、具因果的、所欲的、悦耳的、可亲的、滋润的、幸福的、幸福的结果吗？"不应如是说……

102. Viññāṇaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Akusalaṃ viññāṇaṃ upādāya akusalassa puggalassa paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… akusalaṃ viññāṇaṃ upādāya akusalassa puggalassa paññattīti? Āmantā. Akusalaṃ viññāṇaṃ saphalaṃ savipākaṃ aniṭṭhaphalaṃ akantaphalaṃ amanuññaphalaṃ secanakaphalaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākanti? Āmantā. Akusalopi puggalo saphalo savipāko aniṭṭhaphalo akantaphalo amanuññaphalo secanakaphalo dukkhudrayo dukkhavipākoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

103. Viññāṇaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Abyākataṃ viññāṇaṃ upādāya abyākatassa puggalassa paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… abyākataṃ viññāṇaṃ upādāya abyākatassa puggalassa paññattīti? Āmantā. Abyākataṃ viññāṇaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ vipariṇāmadhammanti? Āmantā. Abyākatopi puggalo anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo vipariṇāmadhammoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

104. Cakkhuṃ upādāya ‘‘cakkhumā puggalo’’ti vattabboti? Āmantā . Cakkhumhi niruddhe ‘‘cakkhumā puggalo niruddho’’ti vattabboti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sotaṃ upādāya… ghānaṃ upādāya… jivhaṃ upādāya… kāyaṃ upādāya… manaṃ upādāya ‘‘manavā puggalo’’ti vattabboti? Āmantā. Manamhi niruddhe ‘‘manavā puggalo niruddho’’ti vattabboti? Na hevaṃ vattabbe.

105. Micchādiṭṭhiṃ upādāya ‘‘micchādiṭṭhiyo puggalo’’ti vattabboti? Āmantā. Micchādiṭṭhiyā niruddhāya ‘‘micchādiṭṭhiyo puggalo niruddho’’ti vattabboti? Na hevaṃ vattabbe. Micchāsaṅkappaṃ upādāya… micchāvācaṃ upādāya… micchākammantaṃ upādāya… micchāājīvaṃ upādāya … micchāvāyāmaṃ upādāya… micchāsatiṃ upādāya… micchāsamādhiṃ upādāya ‘‘micchāsamādhiyo puggalo’’ti vattabboti? Āmantā. Micchāsamādhimhi niruddhe ‘‘micchāsamādhiyo puggalo niruddho’’ti vattabboti? Na hevaṃ vattabbe.

106. Sammādiṭṭhiṃ upādāya ‘‘sammādiṭṭhiyo puggalo’’ti vattabboti? Āmantā. Sammādiṭṭhiyā niruddhāya ‘‘sammādiṭṭhiyo puggalo niruddho’’ti vattabboti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāsaṅkappaṃ upādāya… sammāvācaṃ upādāya… sammākammantaṃ upādāya… sammāājīvaṃ upādāya… sammāvāyāmaṃ upādāya… sammāsatiṃ upādāya… sammāsamādhiṃ upādāya ‘‘sammāsamādhiyo puggalo’’ti vattabboti? Āmantā. Sammāsamādhimhi niruddhe ‘‘sammāsamādhiyo puggalo niruddho’’ti vattabboti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

107. Rūpaṃ upādāya, vedanaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Dvinnaṃ khandhānaṃ upādāya dvinnaṃ puggalānaṃ paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… rūpaṃ upādāya, vedanaṃ upādāya, saññaṃ upādāya, saṅkhāre upādāya, viññāṇaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Pañcannaṃ khandhānaṃ upādāya pañcannaṃ puggalānaṃ paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

108. Cakkhāyatanaṃ upādāya, sotāyatanaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Dvinnaṃ āyatanānaṃ upādāya dvinnaṃ puggalānaṃ paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhāyatanaṃ upādāya, sotāyatanaṃ upādāya…pe… dhammāyatanaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Dvādasannaṃ āyatanānaṃ upādāya dvādasannaṃ puggalānaṃ paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



102. "以识为依附的补特伽罗的定义是什么？"答："以不善的识为依附的不善的补特伽罗的定义是什么？"不应如是说…… "以不善的识为依附的不善的补特伽罗的定义是什么？"答："是。" "不善的识是有结果的、具因果的、非所欲的、非悦耳的、非可亲的、滋润的、痛苦的、痛苦的结果吗？"答："是。" "不善的补特伽罗是有结果的、具因果的、非所欲的、非悦耳的、非可亲的、滋润的、痛苦的、痛苦的结果吗？"不应如是说……
103. "以识为依附的补特伽罗的定义是什么？"答："以未决定的识为依附的未决定的补特伽罗的定义是什么？"不应如是说…… "以未决定的识为依附的未决定的补特伽罗的定义是什么？"答："是。" "未决定的识是不常的、因缘所生的、灭坏的、衰退的、厌离的、止息的、变化的？"答："是。" "未决定的补特伽罗是不常的、因缘所生的、灭坏的、衰退的、厌离的、止息的、变化的？"不应如是说……
104. "以眼为依附的‘有眼的补特伽罗’是否可以说？"答："在眼被遮闭时，‘有眼的补特伽罗被遮闭’是否可以说？"不应如是说…… "以耳为依附……以鼻为依附……以舌为依附……以身体为依附……以心为依附的‘有心的补特伽罗’是否可以说？"答："是。" "在心被遮闭时，‘有心的补特伽罗被遮闭’是否可以说？"不应如是说。
105. "以邪见为依附的‘邪见的补特伽罗’是否可以说？"答："在邪见被遮闭时，‘邪见的补特伽罗被遮闭’是否可以说？"不应如是说。 "以邪思维为依附……以邪语为依附……以邪业为依附……以邪生计为依附……以邪精进为依附……以邪念为依附……以邪定为依附的‘邪定的补特伽罗’是否可以说？"答："是。" "在邪定被遮闭时，‘邪定的补特伽罗被遮闭’是否可以说？"不应如是说。
106. "以正见为依附的‘正见的补特伽罗’是否可以说？"答："在正见被遮闭时，‘正见的补特伽罗被遮闭’是否可以说？"不应如是说…… "以正思维为依附……以正语为依附……以正业为依附……以正生计为依附……以正精进为依附……以正念为依附……以正定为依附的‘正定的补特伽罗’是否可以说？"答："是。" "在正定被遮闭时，‘正定的补特伽罗被遮闭’是否可以说？"不应如是说……
107. "以色为依附，以感觉为依附的补特伽罗的定义是什么？"答："以两种蕴为依附的两种补特伽罗的定义是什么？"不应如是说…… "以色为依附、以感觉为依附、以念为依附、以行蕴为依附、以识为依附的补特伽罗的定义是什么？"答："是。" "以五种蕴为依附的五种补特伽罗的定义是什么？"不应如是说……
108. "以眼根为依附，以耳根为依附的补特伽罗的定义是什么？"答："以两种根为依附的两种补特伽罗的定义是什么？"不应如是说…… "以眼根为依附、以耳根为依附……以法根为依附的补特伽罗的定义是什么？"答："是。" "以十二种根为依附的十二种补特伽罗的定义是什么？"不应如是说……

109. Cakkhudhātuṃ upādāya, sotadhātuṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Dvinnaṃ dhātūnaṃ upādāya dvinnaṃ puggalānaṃ paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhudhātuṃ upādāya, sotadhātuṃ upādāya…pe… dhammadhātuṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā . Aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ upādāya aṭṭhārasannaṃ puggalānaṃ paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

110. Cakkhundriyaṃ upādāya, sotindriyaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Dvinnaṃ indriyānaṃ upādāya dvinnaṃ puggalānaṃ paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhundriyaṃ upādāya, sotindriyaṃ upādāya…pe… aññātāvindriyaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Bāvīsatīnaṃ [bāvīsatiyā (?)] indriyānaṃ upādāya bāvīsatīnaṃ puggalānaṃ paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

111. Ekavokārabhavaṃ upādāya ekassa puggalassa paññattīti? Āmantā. Catuvokārabhavaṃ upādāya catunnaṃ puggalānaṃ paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… ekavokārabhavaṃ upādāya ekassa puggalassa paññattīti? Āmantā. Pañcavokārabhavaṃ upādāya pañcannaṃ puggalānaṃ paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… ekavokārabhave ekova puggaloti? Āmantā. Catuvokārabhave cattārova [cattāro (?)] puggalāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… ekavokārabhave ekova puggaloti? Āmantā. Pañcavokārabhave pañceva puggalāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

112. Yathā rukkhaṃ upādāya chāyāya paññatti, evamevaṃ rūpaṃ upādāya puggalassa paññattīti? ( ) [(āmantā) (?) evaṃ anantaravārattayepi] Yathā rukkhaṃ upādāya chāyāya paññatti, rukkhopi anicco chāyāpi aniccā, evamevaṃ rūpaṃ upādāya puggalassa paññatti, rūpampi aniccaṃ puggalopi aniccoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… yathā rukkhaṃ upādāya chāyāya paññatti, añño rukkho aññā chāyā, evamevaṃ rūpaṃ upādāya puggalassa paññatti, aññaṃ rūpaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

113. Yathā gāmaṃ upādāya gāmikassa paññatti, evamevaṃ rūpaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Yathā gāmaṃ upādāya gāmikassa paññatti, añño gāmo añño gāmiko, evamevaṃ rūpaṃ upādāya puggalassa paññatti, aññaṃ rūpaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

114. Yathā raṭṭhaṃ upādāya rañño paññatti, evamevaṃ rūpaṃ upādāya puggalassa paññattīti ? Yathā raṭṭhaṃ upādāya rañño paññatti, aññaṃ raṭṭhaṃ añño rājā, evamevaṃ rūpaṃ upādāya puggalassa paññatti, aññaṃ rūpaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

115. Yathā na nigaḷo negaḷiko, yassa nigaḷo so negaḷiko, evamevaṃ na rūpaṃ rūpavā, yassa rūpaṃ so rūpavāti? Yathā na nigaḷo negaḷiko, yassa nigaḷo so negaḷiko, añño nigaḷo añño negaḷiko, evamevaṃ na rūpaṃ rūpavā, yassa rūpaṃ so rūpavā, aññaṃ rūpaṃ añño rūpavāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



109. "以眼根为依附，耳根为依附的补特伽罗的定义是什么？"答："以两种元素为依附的两种补特伽罗的定义是什么？"不应如是说…… "以眼根为依附，耳根为依附……以法元素为依附的补特伽罗的定义是什么？"答："是。" "以十八种元素为依附的十八种补特伽罗的定义是什么？"不应如是说……
110. "以眼识为依附，耳识为依附的补特伽罗的定义是什么？"答："以两种识为依附的两种补特伽罗的定义是什么？"不应如是说…… "以眼识为依附，耳识为依附……以其他识为依附的补特伽罗的定义是什么？"答："是。" "以二十二种识为依附的二十二种补特伽罗的定义是什么？"不应如是说……
111. "以单一存在为依附的单一补特伽罗的定义是什么？"答："以四重存在为依附的四种补特伽罗的定义是什么？"不应如是说…… "以单一存在为依附的单一补特伽罗的定义是什么？"答："是。" "以五重存在为依附的五种补特伽罗的定义是什么？"不应如是说…… "以单一存在为依附的单一补特伽罗是否？"答："是。" "以四重存在为依附的四种补特伽罗是否？"不应如是说……
112. "如同以树为依附的影子的定义，是否可以说以色为依附的补特伽罗的定义？"答："如同以树为依附的影子的定义，树也是不常的，影子也是不常的，如同以色为依附的补特伽罗的定义，色也是不常的，补特伽罗也是不常的？"不应如是说…… "如同以树为依附的影子的定义，另一棵树和另一影子，是否可以说以色为依附的补特伽罗的定义，另一种色和另一补特伽罗？"不应如是说……
113. "如同以村庄为依附的村民的定义，是否可以说以色为依附的补特伽罗的定义？"答："如同以村庄为依附的村民的定义，另一村庄和另一村民，是否可以说以色为依附的补特伽罗的定义，另一种色和另一补特伽罗？"不应如是说……
114. "如同以国土为依附的国王的定义，是否可以说以色为依附的补特伽罗的定义？"答："如同以国土为依附的国王的定义，另一国土和另一国王，是否可以说以色为依附的补特伽罗的定义，另一种色和另一补特伽罗？"不应如是说……
115. "如同不被束缚的和被束缚的，那个不被束缚的就是被束缚的；如同以色为依附，那个色就是色的？"答："如同不被束缚的和被束缚的，另一不被束缚的和另一被束缚的；如同以色为依附，那个色就是色的，另一种色和另一种色的？"不应如是说……

116. Citte citte puggalassa paññattīti? Āmantā. Citte citte puggalo jāyati jīyati mīyati cavati upapajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dutiye citte uppanne na vattabbaṃ soti vā aññoti vāti? Āmantā . Dutiye citte uppanne na vattabbaṃ kumārakoti vā kumārikāti vāti? Vattabbaṃ.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci dutiye citte uppanne na vattabbaṃ – ‘‘soti vā aññoti vā,’’ tena vata re vattabbe – ‘‘dutiye citte uppanne na vattabbaṃ – ‘kumārakoti vā kumārikāti vā’’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘dutiye citte uppanne na vattabbaṃ – soti vā aññoti vā, dutiye citte uppanne vattabbaṃ – kumārakoti vā kumārikāti vā’’’ti micchā.

Hañci vā pana dutiye citte uppanne vattabbaṃ – ‘‘kumārakoti vā kumārikā’’ti vā, tena vata re vattabbe – ‘‘dutiye citte uppanne vattabbaṃ – ‘soti vā aññoti vā’’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘dutiye citte uppanne na vattabbaṃ – soti vā aññoti vā, dutiye citte uppanne vattabbaṃ – kumārakoti vā kumārikāti vā’’’ti micchā.

117. Dutiye citte uppanne na vattabbaṃ – ‘‘soti vā aññoti vā’’ti? Āmantā. Dutiye citte uppanne na vattabbaṃ – ‘‘itthīti vā purisoti vā gahaṭṭhoti vā pabbajitoti vā devoti vā manussoti vā’’ti? Vattabbaṃ.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci dutiye citte uppanne na vattabbaṃ – ‘‘soti vā aññoti vā,’’ tena vata re vattabbe – ‘‘dutiye citte uppanne na vattabbaṃ – ‘devoti vā manussoti vā’’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘dutiye citte uppanne na vattabbaṃ – soti vā aññoti vā, dutiye citte uppanne vattabbaṃ – devoti vā manussoti vā’’’ti micchā.

Hañci vā pana dutiye citte uppanne vattabbaṃ – ‘‘devoti vā manussoti vā,’’ tena vata re vattabbe – ‘‘dutiye citte uppanne vattabbaṃ – ‘soti vā aññoti vā’’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘dutiye citte uppanne na vattabbaṃ – soti vā aññoti vā, dutiye citte uppanne vattabbaṃ – devoti vā manussoti vā’’’ti micchā…pe….

118. Na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti? Āmantā. Nanu yo passati yaṃ passati yena passati, so passati taṃ passati tena passatīti? Āmantā. Hañci yo passati yaṃ passati yena passati, so passati taṃ passati tena passati; tena vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.

119. Na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti? Āmantā. Nanu yo suṇāti…pe… yo ghāyati… yo sāyati… yo phusati… yo vijānāti yaṃ vijānāti yena vijānāti, so vijānāti taṃ vijānāti tena vijānātīti? Āmantā. Hañci yo vijānāti yaṃ vijānāti yena vijānāti, so vijānāti taṃ vijānāti tena vijānāti; tena vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.



116. "以心为依附的补特伽罗的定义是什么？"答："在心中，补特伽罗生起、存在、消逝、离去、再生吗？"不应如是说…… "在第二个心中生起时，是否不应说‘是’或‘不是’？"答："是。" "在第二个心中生起时，是否不应说‘小男孩’或‘小女孩’？"可以说。
请注意禁止。若在第二个心中生起时不应说——‘是’或‘不是’，那么确实应当说——‘在第二个心中生起时不应说——小男孩或小女孩’。你所说的——“确实应当说——‘在第二个心中生起时不应说——是或不是，第二个心中生起时应当说——小男孩或小女孩’”是错误的。
然而在第二个心中生起时应当说——‘小男孩或小女孩’。那么确实应当说——‘在第二个心中生起时应当说——是或不是’。你所说的——“确实应当说——‘在第二个心中生起时不应说——是或不是，第二个心中生起时应当说——小男孩或小女孩’”是错误的。
117. "在第二个心中生起时是否不应说——‘是’或‘不是’？"答："在第二个心中生起时是否不应说——‘女性或男性、家庭主或出家人、神或人’？"可以说。
请注意禁止。若在第二个心中生起时不应说——‘是’或‘不是’，那么确实应当说——‘在第二个心中生起时不应说——神或人’。你所说的——“确实应当说——‘在第二个心中生起时不应说——是或不是，第二个心中生起时应当说——神或人’”是错误的。
然而在第二个心中生起时应当说——‘神或人’。那么确实应当说——‘在第二个心中生起时应当说——是或不是’。你所说的——“确实应当说——‘在第二个心中生起时不应说——是或不是，第二个心中生起时应当说——神或人’”是错误的……
118. "是否不应说——‘补特伽罗通过真实的究竟而被获得’？"答："难道看到的、所见的、以何种方式看到的，都是看到的、所见的，那个看到的？"答："是。" 然而看到的、所见的、以何种方式看到的，都是看到的、所见的，那个看到的；那么确实应当说——‘补特伽罗通过真实的究竟而被获得’。
119. "是否不应说——‘补特伽罗通过真实的究竟而被获得’？"答："难道听到的……嗅到的……尝到的……触到的……知道的、所知道的、以何种方式知道的，都是知道的、所知道的，那个知道的？"答："是。" 然而知道的、所知道的、以何种方式知道的，都是知道的、所知道的，那个知道的；那么确实应当说——‘补特伽罗通过真实的究竟而被获得’。

120. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu yo na passati yaṃ na passati yena na passati, so na passati taṃ na passati tena na passatīti? Āmantā. Hañci yo na passati yaṃ na passati yena na passati, so na passati taṃ na passati tena na passati; no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.

Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu yo na suṇāti…pe… yo na ghāyati… yo na sāyati… yo na phusati… yo na vijānāti yaṃ na vijānāti yena na vijānāti, so na vijānāti taṃ na vijānāti tena na vijānātīti? Āmantā. Hañci yo na vijānāti yaṃ na vijānāti yena na vijānāti, so na vijānāti taṃ na vijānāti tena na vijānāti; no ca vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.

121. Na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘passāmahaṃ, bhikkhave, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmī’’ti [ma. ni. 1.213 thokaṃ visadisaṃ]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti.

122. Vuttaṃ bhagavatā – ‘‘passāmahaṃ, bhikkhave, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmī’’ti katvā teneva kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena rūpaṃ passati puggalaṃ passatīti? Rūpaṃ passati. Rūpaṃ puggalo, rūpaṃ cavati, rūpaṃ upapajjati, rūpaṃ yathākammūpaganti? Na hevaṃ vattabbe.

Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena rūpaṃ passati puggalaṃ passatīti? Puggalaṃ passati. Puggalo rūpaṃ rūpāyatanaṃ rūpadhātu nīlaṃ pītakaṃ lohitakaṃ odātaṃ cakkhuviññeyyaṃ cakkhusmiṃ paṭihaññati, cakkhussa āpāthaṃ āgacchatīti? Na hevaṃ vattabbe.

Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena rūpaṃ passati puggalaṃ passatīti? Ubho passati. Ubho rūpaṃ rūpāyatanaṃ rūpadhātu, ubho nīlā, ubho pītakā, ubho lohitakā, ubho odātā, ubho cakkhuviññeyyā, ubho cakkhusmiṃ paṭihaññanti, ubho cakkhussa āpāthaṃ āgacchanti, ubho cavanti, ubho upapajjanti, ubho yathākammūpagāti? Na hevaṃ vattabbe.

Upādāpaññattānuyogo.

13. Purisakārānuyogo

123. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti? Āmantā. Kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

124. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Tassa kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

125. Tassa kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Tassa tasseva natthi dukkhassa antakiriyā, natthi vaṭṭupacchedo, natthi anupādāparinibbānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

126. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Puggalo upalabbhatīti, puggalassa kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



120. "补特伽罗通过真实的究竟而被获得吗？"答："是。" "难道不看到的、不所见的、不以何种方式看到的，都是不看到的、不所见的，那个不看到的？"答："是。" 然而不看到的、不所见的、不以何种方式看到的，都是不看到的、不所见的，那个不看到的；那么确实不应说——"补特伽罗通过真实的究竟而被获得"。
"补特伽罗通过真实的究竟而被获得吗？"答："是。" "难道不听到的……不嗅到的……不尝到的……不触到的……不知道的、不所知道的、不以何种方式知道的，都是不知道的、不所知道的，那个不知道的？"答："是。" 然而不知道的、不所知道的、不以何种方式知道的，都是不知道的、不所知道的，那个不知道的；那么确实不应说——"补特伽罗通过真实的究竟而被获得"。
121. "是否不应说——'补特伽罗通过真实的究竟而被获得'？"答："是。" "难道世尊不是说过——'比丘们，我以清净超越人的天眼，见众生死时、生时，贵贱、美丑、善趣、恶趣，随业而去，我知道这些众生'！这是经典吗？"答："是。" 那么补特伽罗通过真实的究竟而被获得。
122. "世尊说——'比丘们，我以清净超越人的天眼，见众生死时、生时，贵贱、美丑、善趣、恶趣，随业而去，我知道这些众生'，因此补特伽罗通过真实的究竟而被获得吗？"答："是。" "世尊以清净超越人的天眼见色还是见补特伽罗？"答："见色。" "色是补特伽罗，色死去，色再生，色随业而去吗？"不应如是说。
"世尊以清净超越人的天眼见色还是见补特伽罗？"答："见补特伽罗。" "补特伽罗是色、色处、色界、蓝色、黄色、红色、白色、眼识所识、撞击眼睛、进入眼睛的视野吗？"不应如是说。
"世尊以清净超越人的天眼见色还是见补特伽罗？"答："两者都见。" "两者都是色、色处、色界，两者都是蓝色，两者都是黄色，两者都是红色，两者都是白色，两者都是眼识所识，两者都撞击眼睛，两者都进入眼睛的视野，两者都死去，两者都再生，两者都随业而去吗？"不应如是说。
依附与概念的追问。
人的行为的追问
123. "善恶业存在吗？"答："是。" "善恶业的作者和使作者存在吗？"不应如是说……
124. "善恶业存在，善恶业的作者和使作者存在吗？"答："是。" "那个作者和使作者存在吗？"不应如是说……
125. "那个作者和使作者存在吗？"答："是。" "那个苦的终结不存在，轮回的断绝不存在，无取般涅槃不存在吗？"不应如是说……
126. "善恶业存在，善恶业的作者和使作者存在吗？"答："是。" "补特伽罗存在，补特伽罗的作者和使作者存在吗？"不应如是说……

127. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Nibbānaṃ upalabbhatīti, nibbānassa kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

128. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Mahāpathavī upalabbhatīti, mahāpathaviyā kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

129. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Mahāsamuddo upalabbhatīti, mahāsamuddassa kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

130. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Sinerupabbatarājā upalabbhatīti, sinerussa pabbatarājassa kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

131. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Āpo upalabbhatīti, āpassa kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

132. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Tejo upalabbhatīti, tejassa kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

133. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Vāyo upalabbhatīti, vāyassa kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

134. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Tiṇakaṭṭhavanappatayo upalabbhantīti , tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

135. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Aññāni kalyāṇapāpakāni kammāni añño kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

136. Kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipāko upalabbhatīti? Āmantā. Kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

137. Kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipāko upalabbhatīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Tassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

138. Tassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Tassa tasseva natthi dukkhassa antakiriyā, natthi vaṭṭupacchedo, natthi anupādāparinibbānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

139. Kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipāko upalabbhatīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Puggalo upalabbhatīti, puggalassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

140. Kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipāko upalabbhatīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Nibbānaṃ upalabbhatīti, nibbānassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



127. "善恶业存在，善恶业的作者和使作者存在吗？"答："是。" "涅槃存在，涅槃的作者和使作者存在吗？"不应如是说……
128. "善恶业存在，善恶业的作者和使作者存在吗？"答："是。" "大地存在，大地的作者和使作者存在吗？"不应如是说……
129. "善恶业存在，善恶业的作者和使作者存在吗？"答："是。" "大海存在，大海的作者和使作者存在吗？"不应如是说……
130. "善恶业存在，善恶业的作者和使作者存在吗？"答："是。" "须弥山王存在，须弥山王的作者和使作者存在吗？"不应如是说……
131. "善恶业存在，善恶业的作者和使作者存在吗？"答："是。" "水存在，水的作者和使作者存在吗？"不应如是说……
132. "善恶业存在，善恶业的作者和使作者存在吗？"答："是。" "火存在，火的作者和使作者存在吗？"不应如是说……
133. "善恶业存在，善恶业的作者和使作者存在吗？"答："是。" "风存在，风的作者和使作者存在吗？"不应如是说……
134. "善恶业存在，善恶业的作者和使作者存在吗？"答："是。" "草木树林存在，草木树林的作者和使作者存在吗？"不应如是说……
135. "善恶业存在，善恶业的作者和使作者存在吗？"答："是。" "其他的善恶业和其他的善恶业的作者和使作者是不同的吗？"不应如是说……
136. "善恶业的果报存在吗？"答："是。" "善恶业的果报的感受者存在吗？"不应如是说……
137. "善恶业的果报存在，善恶业的果报的感受者存在吗？"答："是。" "那个感受者存在吗？"不应如是说……
138. "那个感受者存在吗？"答："是。" "那个苦的终结不存在，轮回的断绝不存在，无取般涅槃不存在吗？"不应如是说……
139. "善恶业的果报存在，善恶业的果报的感受者存在吗？"答："是。" "补特伽罗存在，补特伽罗的感受者存在吗？"不应如是说……
140. "善恶业的果报存在，善恶业的果报的感受者存在吗？"答："是。" "涅槃存在，涅槃的感受者存在吗？"不应如是说……

141. Kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipāko upalabbhatīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Mahāpathavī upalabbhatīti…pe… mahāsamuddo upalabbhatīti… sinerupabbatarājā upalabbhatīti… āpo upalabbhatīti… tejo upalabbhatīti… vāyo upalabbhatīti…pe… tiṇakaṭṭhavanappatayo upalabbhantīti, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

142. Kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipāko upalabbhatīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Añño kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipāko, añño kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākapaṭisaṃvedīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

143. Dibbaṃ sukhaṃ upalabbhatīti? Āmantā. Dibbassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

144. Dibbaṃ sukhaṃ upalabbhatīti, dibbassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Tassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

145. Tassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Tassa tasseva natthi dukkhassa antakiriyā, natthi vaṭṭupacchedo, natthi anupādāparinibbānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

146. Dibbaṃ sukhaṃ upalabbhatīti, dibbassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti ? Āmantā. Puggalo upalabbhatīti, puggalassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

147. Dibbaṃ sukhaṃ upalabbhatīti, dibbassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Nibbānaṃ upalabbhatīti, nibbānassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

148. Dibbaṃ sukhaṃ upalabbhatīti, dibbassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā . Mahāpathavī upalabbhatīti… mahāsamuddo upalabbhatīti… sinerupabbatarājā upalabbhatīti… āpo upalabbhatīti… tejo upalabbhatīti… vāyo upalabbhatīti…pe… tiṇakaṭṭhavanappatayo upalabbhantīti, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

149. Dibbaṃ sukhaṃ upalabbhatīti, dibbassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā . Aññaṃ dibbaṃ sukhaṃ, añño dibbassa sukhassa paṭisaṃvedīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

150. Mānusakaṃ sukhaṃ upalabbhatīti? Āmantā. Mānusakassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

151. Mānusakaṃ sukhaṃ upalabbhatīti, mānusakassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Tassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

152. Tassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Tassa tasseva natthi dukkhassa antakiriyā, natthi vaṭṭupacchedo, natthi anupādāparinibbānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

153. Mānusakaṃ sukhaṃ upalabbhatīti, mānusakassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Puggalo upalabbhatīti, puggalassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

154. Mānusakaṃ sukhaṃ upalabbhatīti, mānusakassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Nibbānaṃ upalabbhatīti, nibbānassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



141. "善恶业的果报存在，善恶业的果报的感受者存在吗？"答："是。" "大地存在……大海存在……须弥山王存在……水存在……火存在……风存在……草木树林存在，草木树林的感受者存在吗？"不应如是说……
142. "善恶业的果报存在，善恶业的果报的感受者存在吗？"答："是。" "善恶业的果报和善恶业的果报的感受者是不同的吗？"不应如是说……
143. "天界的快乐存在吗？"答："是。" "天界快乐的感受者存在吗？"不应如是说……
144. "天界的快乐存在，天界快乐的感受者存在吗？"答："是。" "那个感受者存在吗？"不应如是说……
145. "那个感受者存在吗？"答："是。" "那个苦的终结不存在，轮回的断绝不存在，无取般涅槃不存在吗？"不应如是说……
146. "天界的快乐存在，天界快乐的感受者存在吗？"答："是。" "补特伽罗存在，补特伽罗的感受者存在吗？"不应如是说……
147. "天界的快乐存在，天界快乐的感受者存在吗？"答："是。" "涅槃存在，涅槃的感受者存在吗？"不应如是说……
148. "天界的快乐存在，天界快乐的感受者存在吗？"答："是。" "大地存在……大海存在……须弥山王存在……水存在……火存在……风存在……草木树林存在，草木树林的感受者存在吗？"不应如是说……
149. "天界的快乐存在，天界快乐的感受者存在吗？"答："是。" "天界的快乐和天界快乐的感受者是不同的吗？"不应如是说……
150. "人间的快乐存在吗？"答："是。" "人间快乐的感受者存在吗？"不应如是说……
151. "人间的快乐存在，人间快乐的感受者存在吗？"答："是。" "那个感受者存在吗？"不应如是说……
152. "那个感受者存在吗？"答："是。" "那个苦的终结不存在，轮回的断绝不存在，无取般涅槃不存在吗？"不应如是说……
153. "人间的快乐存在，人间快乐的感受者存在吗？"答："是。" "补特伽罗存在，补特伽罗的感受者存在吗？"不应如是说……
154. "人间的快乐存在，人间快乐的感受者存在吗？"答："是。" "涅槃存在，涅槃的感受者存在吗？"不应如是说……

155. Mānusakaṃ sukhaṃ upalabbhatīti, mānusakassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Mahāpathavī upalabbhatīti…pe… mahāsamuddo upalabbhatīti… sinerupabbatarājā upalabbhatīti… āpo upalabbhatīti… tejo upalabbhatīti… vāyo upalabbhatīti… tiṇakaṭṭhavanappatayo upalabbhantīti, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

156. Mānusakaṃ sukhaṃ upalabbhatīti, mānusakassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti ? Āmantā. Aññaṃ mānusakaṃ sukhaṃ añño mānusakassa sukhassa paṭisaṃvedīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

157. Āpāyikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti? Āmantā. Āpāyikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

158. Āpāyikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti, āpāyikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Tassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

159. Tassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Tassa tasseva natthi dukkhassa antakiriyā, natthi vaṭṭupacchedo, natthi anupādāparinibbānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

160. Āpāyikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti, āpāyikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Puggalo upalabbhatīti, puggalassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

161. Āpāyikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti, āpāyikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Nibbānaṃ upalabbhatīti, nibbānassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

162. Āpāyikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti, āpāyikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Mahāpathavī upalabbhatīti…pe… mahāsamuddo upalabbhatīti… sinerupabbatarājā upalabbhatīti… āpo upalabbhatīti… tejo upalabbhatīti… vāyo upalabbhatīti… tiṇakaṭṭhavanappatayo upalabbhantīti, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

163. Āpāyikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti, āpāyikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti ? Āmantā. Aññaṃ āpāyikaṃ dukkhaṃ, añño āpāyikassa dukkhassa paṭisaṃvedīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

164. Nerayikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti? Āmantā. Nerayikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe.

Nerayikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti, nerayikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Tassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

165. Tassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Tassa tasseva natthi dukkhassa antakiriyā, natthi vaṭṭupacchedo, natthi anupādāparinibbānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

166. Nerayikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti, nerayikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Puggalo upalabbhatīti, puggalassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

167. Nerayikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti, nerayikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Nibbānaṃ upalabbhatīti, nibbānassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



155. "人间的快乐存在，人间快乐的感受者存在吗？"答："是。" "大地存在……大海存在……须弥山王存在……水存在……火存在……风存在……草木树林存在，草木树林的感受者存在吗？"不应如是说……
156. "人间的快乐存在，人间快乐的感受者存在吗？"答："是。" "人间的快乐和人间快乐的感受者是不同的吗？"不应如是说……
157. "恶道的苦存在吗？"答："是。" "恶道苦的感受者存在吗？"不应如是说……
158. "恶道的苦存在，恶道苦的感受者存在吗？"答："是。" "那个感受者存在吗？"不应如是说……
159. "那个感受者存在吗？"答："是。" "那个苦的终结不存在，轮回的断绝不存在，无取般涅槃不存在吗？"不应如是说……
160. "恶道的苦存在，恶道苦的感受者存在吗？"答："是。" "补特伽罗存在，补特伽罗的感受者存在吗？"不应如是说……
161. "恶道的苦存在，恶道苦的感受者存在吗？"答："是。" "涅槃存在，涅槃的感受者存在吗？"不应如是说……
162. "恶道的苦存在，恶道苦的感受者存在吗？"答："是。" "大地存在……大海存在……须弥山王存在……水存在……火存在……风存在……草木树林存在，草木树林的感受者存在吗？"不应如是说……
163. "恶道的苦存在，恶道苦的感受者存在吗？"答："是。" "恶道的苦和恶道苦的感受者是不同的吗？"不应如是说……
164. "地狱的苦存在吗？"答："是。" "地狱苦的感受者存在吗？"不应如是说。
"地狱的苦存在，地狱苦的感受者存在吗？"答："是。" "那个感受者存在吗？"不应如是说……
165. "那个感受者存在吗？"答："是。" "那个苦的终结不存在，轮回的断绝不存在，无取般涅槃不存在吗？"不应如是说……
166. "地狱的苦存在，地狱苦的感受者存在吗？"答："是。" "补特伽罗存在，补特伽罗的感受者存在吗？"不应如是说……
167. "地狱的苦存在，地狱苦的感受者存在吗？"答："是。" "涅槃存在，涅槃的感受者存在吗？"不应如是说……

168. Nerayikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti, nerayikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Mahāpathavī upalabbhatīti…pe… mahāsamuddo upalabbhatīti… sinerupabbatarājā upalabbhatīti… āpo upalabbhatīti… tejo upalabbhatīti… vāyo upalabbhatīti… tiṇakaṭṭhavanappatayo upalabbhantīti, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

169. Nerayikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti, nerayikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti ? Āmantā. Aññaṃ nerayikaṃ dukkhaṃ, añño nerayikassa dukkhassa paṭisaṃvedīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

170. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. So karoti so paṭisaṃvedetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

171. So karoti so paṭisaṃvedetīti? Āmantā. Sayaṅkataṃ sukhadukkhanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

172. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Añño karoti añño paṭisaṃvedetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

173. Añño karoti añño paṭisaṃvedetīti? Āmantā. Paraṅkataṃ sukhadukkhanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

174. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā . So ca añño ca karonti so ca añño ca paṭisaṃvedentīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

175. So ca añño ca karonti, so ca añño ca paṭisaṃvedentīti? Āmantā. Sayaṅkatañca paraṅkatañca sukhadukkhanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

176. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Neva so karoti na so paṭisaṃvedeti, na añño karoti na añño paṭisaṃvedetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

177. Neva so karoti na so paṭisaṃvedeti, na añño karoti na añño paṭisaṃvedetīti? Āmantā. Asayaṅkāraṃ aparaṅkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

178. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. So karoti so paṭisaṃvedeti, añño karoti añño paṭisaṃvedeti, so ca añño ca karonti so ca añño ca paṭisaṃvedenti, neva so karoti na so paṭisaṃvedeti, na añño karoti na añño paṭisaṃvedetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

179. So karoti so paṭisaṃvedeti, añño karoti añño paṭisaṃvedeti, so ca añño ca karonti so ca añño ca paṭisaṃvedenti, neva so karoti na so paṭisaṃvedeti, na añño karoti na añño paṭisaṃvedetīti? Āmantā. Sayaṅkataṃ sukhadukkhaṃ, paraṅkataṃ sukhadukkhaṃ, sayaṅkatañca paraṅkatañca sukhadukkhaṃ, asayaṅkāraṃ aparaṅkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

180. Kammaṃ atthīti? Āmantā . Kammakārako atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

181. Kammaṃ atthīti, kammakārako atthīti? Āmantā. Tassa kārako atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

182. Tassa kārako atthīti? Āmantā. Tassa tasseva natthi dukkhassa antakiriyā, natthi vaṭṭupacchedo, natthi anupādāparinibbānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

183. Kammaṃ atthīti, kammakārako atthīti? Āmantā. Puggalo atthīti, puggalassa kārako atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



168. "地狱的苦存在吗？地狱苦的感受者存在吗？"答："是。" "大地存在……大海存在……须弥山王存在……水存在……火存在……风存在……草木树林存在，草木树林的感受者存在吗？"不应如是说……
169. "地狱的苦存在吗？地狱苦的感受者存在吗？"答："是。" "其他的地狱苦和其他的地狱苦的感受者是不同的吗？"不应如是说……
170. "善恶业存在吗？善恶业的作者和使作者的果报感受者存在吗？"答："是。" "他做，他感受吗？"不应如是说……
171. "他做，他感受吗？"答："是。" "自作的快乐和痛苦吗？"不应如是说……
172. "善恶业存在吗？善恶业的作者和使作者的果报感受者存在吗？"答："是。" "其他的做，其他的感受吗？"不应如是说……
173. "其他的做，其他的感受吗？"答："是。" "他人的快乐和痛苦吗？"不应如是说……
174. "善恶业存在吗？善恶业的作者和使作者的果报感受者存在吗？"答："是。" "他和其他人做，他和其他人感受吗？"不应如是说……
175. "他和其他人做，他和其他人感受吗？"答："是。" "自作和他作的快乐和痛苦吗？"不应如是说……
176. "善恶业存在吗？善恶业的作者和使作者的果报感受者存在吗？"答："是。" "既不他做也不他感受，也不其他做也不其他感受吗？"不应如是说……
177. "既不他做也不他感受，也不其他做也不其他感受吗？"答："是。" "无自作、他作、因缘生起的快乐和痛苦吗？"不应如是说……
178. "善恶业存在吗？善恶业的作者和使作者的果报感受者存在吗？"答："是。" "他做，他感受，其他做，其他感受，他和其他人做，他和其他人感受，既不他做也不他感受，也不其他做也不其他感受吗？"不应如是说……
179. "他做，他感受，其他做，其他感受，他和其他人做，他和其他人感受，既不他做也不他感受，也不其他做也不其他感受吗？"答："是。" "自作的快乐和痛苦，他作的快乐和痛苦，自作和他作的快乐和痛苦，无自作、他作、因缘生起的快乐和痛苦吗？"不应如是说……
180. "业是什么？"答："业的作者是什么？"不应如是说……
181. "业是什么，业的作者是什么？"答："是。" "他的作者是什么？"不应如是说……
182. "他的作者是什么？"答："是。" "那个苦的终结不存在，轮回的断绝不存在，无取般涅槃不存在吗？"不应如是说……
183. "业是什么，业的作者是什么？"答："是。" "补特伽罗是什么，补特伽罗的作者是什么？"不应如是说……

184. Kammaṃ atthīti, kammakārako atthīti? Āmantā. Nibbānaṃ atthīti, nibbānassa kārako atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

185. Kammaṃ atthīti, kammakārako atthīti? Āmantā. Mahāpathavī atthīti…pe… mahāsamuddo atthīti… sinerupabbatarājā atthīti… āpo atthīti… tejo atthīti… vāyo atthīti… tiṇakaṭṭhavanappatayo atthīti, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ kārako atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

186. Kammaṃ atthīti, kammakārako atthīti? Āmantā. Aññaṃ kammaṃ, añño kammakārakoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

187. Vipāko atthīti? Āmantā. Vipākapaṭisaṃvedī atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

188. Vipāko atthīti, vipākapaṭisaṃvedī atthīti? Āmantā. Tassa paṭisaṃvedī atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

189. Tassa paṭisaṃvedī atthīti? Āmantā. Tassa tasseva natthi dukkhassa antakiriyā, natthi vaṭṭupacchedo, natthi anupādāparinibbānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vipāko atthīti, vipākapaṭisaṃvedī atthīti? Āmantā. Puggalo atthīti, puggalassa paṭisaṃvedī atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

190. Vipāko atthīti, vipākapaṭisaṃvedī atthīti? Āmantā. Nibbānaṃ atthīti, nibbānassa paṭisaṃvedī atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

191. Vipāko atthīti, vipākapaṭisaṃvedī atthīti? Āmantā. Mahāpathavī atthīti…pe… mahāsamuddo atthīti… sinerupabbatarājā atthīti… āpo atthīti… tejo atthīti… vāyo atthīti… tiṇakaṭṭhavanappatayo atthīti, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ paṭisaṃvedī atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

192. Vipāko atthīti, vipākapaṭisaṃvedī atthīti? Āmantā. Añño vipāko, añño vipākapaṭisaṃvedīti? Na hevaṃ vattabbe. (Saṃkhittaṃ)

Purisakārānuyogo.

Kalyāṇavaggo paṭhamo.

14. Abhiññānuyogo

193. Na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti? Āmantā. Nanu atthi koci iddhiṃ vikubbatīti? Āmantā. Hañci atthi koci iddhiṃ vikubbati, tena vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.

194. Na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti? Āmantā. Nanu atthi koci dibbāya sotadhātuyā saddaṃ suṇāti…pe… paracittaṃ vijānāti… pubbenivāsaṃ anussarati… dibbena cakkhunā rūpaṃ passati… āsavānaṃ khayaṃ sacchikarotīti? Āmantā. Hañci atthi koci āsavānaṃ khayaṃ sacchikaroti, tena vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.

195. Atthi koci iddhiṃ vikubbatīti katvā tena ca kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Yo iddhiṃ vikubbati, sveva puggalo? Yo iddhiṃ na vikubbati, na so puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

196. Yo dibbāya sotadhātuyā saddaṃ suṇāti…pe… yo paracittaṃ vijānāti… yo pubbenivāsaṃ anussarati… yo dibbena cakkhunā rūpaṃ passati… yo āsavānaṃ khayaṃ sacchikaroti, sveva puggalo? Yo āsavānaṃ khayaṃ na sacchikaroti, na so puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Abhiññānuyogo.

15-18. Ñātakānuyogādi

197. Na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti? Āmantā. Nanu mātā atthīti? Āmantā. Hañci mātā atthi, tena vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.



184. "业是什么，业的作者是什么？"答："是。" "涅槃是什么，涅槃的作者是什么？"不应如是说……
185. "业是什么，业的作者是什么？"答："是。" "大地是什么……大海是什么……须弥山王是什么……水是什么……火是什么……风是什么……草木树林是什么，草木树林的作者是什么？"不应如是说……
186. "业是什么，业的作者是什么？"答："是。" "其他的业，其他的业的作者是不同的吗？"不应如是说……
187. "果报是什么？"答："是。" "果报的感受者是什么？"不应如是说……
188. "果报是什么，果报的感受者是什么？"答："是。" "那个感受者是什么？"不应如是说……
189. "那个感受者是什么？"答："是。" "那个苦的终结不存在，轮回的断绝不存在，无取般涅槃不存在吗？"不应如是说…… "果报是什么，果报的感受者是什么？"答："是。" "补特伽罗是什么，补特伽罗的感受者是什么？"不应如是说……
190. "果报是什么，果报的感受者是什么？"答："是。" "涅槃是什么，涅槃的感受者是什么？"不应如是说……
191. "果报是什么，果报的感受者是什么？"答："是。" "大地是什么……大海是什么……须弥山王是什么……水是什么……火是什么……风是什么……草木树林是什么，草木树林的感受者是什么？"不应如是说……
192. "果报是什么，果报的感受者是什么？"答："是。" "其他的果报，其他的果报的感受者是不同的吗？"不应如是说。
（总结）
人类行为的因果关系。
善恶章节第一。
超凡能力的因果关系
193. "不应说——‘补特伽罗以真实的极致存在’吗？"答："是。" "难道没有人能展示超凡能力吗？"答："是。" "如果确实有人能展示超凡能力，那么就应说——‘补特伽罗以真实的极致存在’。"
194. "不应说——‘补特伽罗以真实的极致存在’吗？"答："是。" "难道没有人能听到天耳的声音……知道他人的心……回忆过去的生……以天眼见到形相……证得烦恼的灭尽吗？"答："是。" "如果确实有人证得烦恼的灭尽，那么就应说——‘补特伽罗以真实的极致存在’。"
195. "是否有人能展示超凡能力？"答："是。" "凭此原因，补特伽罗以真实的极致存在吗？"答："是。" "谁展示超凡能力，谁就是补特伽罗？谁不展示超凡能力，谁就不是补特伽罗？"不应如是说……
196. "谁能听到天耳的声音……谁知道他人的心……谁回忆过去的生……谁以天眼见到形相……谁证得烦恼的灭尽，谁就是补特伽罗？谁证得烦恼的灭尽不是真正的补特伽罗？"不应如是说……
超凡能力的因果关系。
15-18. 亲属关系等的因果关系
197. "不应说——‘补特伽罗以真实的极致存在’吗？"答："是。" "难道母亲不算吗？"答："是。" "如果母亲确实存在，那么就应说——‘补特伽罗以真实的极致存在’。"

198. Na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti? Āmantā. Nanu pitā atthi…pe… bhātā atthi… bhaginī atthi… khattiyo atthi … brāhmaṇo atthi… vesso atthi… suddo atthi… gahaṭṭho atthi… pabbajito atthi… devo atthi… manusso atthīti? Āmantā. Hañci manusso atthi, tena vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.

199. Mātā atthīti katvā tena ca kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Atthi koci na mātā hutvā mātā hotīti? Āmantā. Atthi koci na puggalo hutvā puggalo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… atthi koci na pitā hutvā…pe… na bhātā hutvā… na bhaginī hutvā… na khattiyo hutvā… na brāhmaṇo hutvā… na vesso hutvā… na suddo hutvā… na gahaṭṭho hutvā… na pabbajito hutvā… na devo hutvā… na manusso hutvā manusso hotīti? Āmantā. Atthi koci na puggalo hutvā puggalo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

200. Mātā atthīti katvā tena ca kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti ? Āmantā. Atthi koci mātā hutvā na mātā hotīti? Āmantā. Atthi koci puggalo hutvā na puggalo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi koci pitā hutvā… bhātā hutvā… bhaginī hutvā… khattiyo hutvā… brāhmaṇo hutvā… vesso hutvā… suddo hutvā… gahaṭṭho hutvā… pabbajito hutvā… devo hutvā… manusso hutvā na manusso hotīti? Āmantā. Atthi koci puggalo hutvā na puggalo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

19. Paṭivedhānuyogo

201. Na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti? Āmantā. Nanu sotāpanno atthīti? Āmantā. Hañci sotāpanno atthi, tena vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.

202. Na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti? Āmantā. Nanu sakadāgāmī atthi…pe… anāgāmī atthi… arahā atthi… ubhatobhāgavimutto atthi… paññāvimutto atthi… kāyasakkhi [kāyasakkhī (syā.)] atthi… diṭṭhippatto atthi… saddhāvimutto atthi… dhammānusārī atthi… saddhānusārī atthīti? Āmantā.

Hañci saddhānusārī atthi, tena vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.

203. Sotāpanno atthīti katvā tena ca kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Atthi koci na sotāpanno hutvā sotāpanno hotīti? Āmantā. Atthi koci na puggalo hutvā puggalo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

204. Atthi koci na sakadāgāmī hutvā… na anāgāmī hutvā… na arahā hutvā… na ubhatobhāgavimutto hutvā… na paññāvimutto hutvā… na kāyasakkhi hutvā… na diṭṭhippatto hutvā… na saddhāvimutto hutvā… na dhammānusārī hutvā… na saddhānusārī hutvā saddhānusārī hotīti? Āmantā. Atthi koci na puggalo hutvā puggalo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

205. Sotāpanno atthīti katvā tena ca kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Atthi koci sotāpanno hutvā na sotāpanno hotīti? Āmantā. Atthi koci puggalo hutvā na puggalo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi koci sakadāgāmī hutvā… anāgāmī hutvā na anāgāmī hotīti? Āmantā. Atthi koci puggalo hutvā na puggalo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paṭivedhānuyogo.

20. Saṅghānuyogo



198. "不应说——'补特伽罗以真实的极致存在'吗？"答："是。" "难道父亲不存在……兄弟不存在……姐妹不存在……刹帝利不存在……婆罗门不存在……吠舍不存在……首陀罗不存在……在家人不存在……出家人不存在……天人不存在……人类不存在吗？"答："是。" "如果人类确实存在，那么就应说——'补特伽罗以真实的极致存在'。"
199. "母亲存在，因此补特伽罗以真实的极致存在吗？"答："是。" "有人不是母亲而成为母亲吗？"答："是。" "有人不是补特伽罗而成为补特伽罗吗？"不应如是说…… "有人不是父亲而……不是兄弟而……不是姐妹而……不是刹帝利而……不是婆罗门而……不是吠舍而……不是首陀罗而……不是在家人而……不是出家人而……不是天人而……不是人类而成为人类吗？"答："是。" "有人不是补特伽罗而成为补特伽罗吗？"不应如是说……
200. "母亲存在，因此补特伽罗以真实的极致存在吗？"答："是。" "有人是母亲而不再是母亲吗？"答："是。" "有人是补特伽罗而不再是补特伽罗吗？"不应如是说……
"有人是父亲而……是兄弟而……是姐妹而……是刹帝利而……是婆罗门而……是吠舍而……是首陀罗而……是在家人而……是出家人而……是天人而……是人类而不再是人类吗？"答："是。" "有人是补特伽罗而不再是补特伽罗吗？"不应如是说……
证悟的因果关系
201. "不应说——'补特伽罗以真实的极致存在'吗？"答："是。" "难道须陀洹不存在吗？"答："是。" "如果须陀洹确实存在，那么就应说——'补特伽罗以真实的极致存在'。"
202. "不应说——'补特伽罗以真实的极致存在'吗？"答："是。" "难道斯陀含不存在……阿那含不存在……阿罗汉不存在……俱解脱不存在……慧解脱不存在……身证不存在……见至不存在……信解脱不存在……随法行不存在……随信行不存在吗？"答："是。"
"如果随信行确实存在，那么就应说——'补特伽罗以真实的极致存在'。"
203. "须陀洹存在，因此补特伽罗以真实的极致存在吗？"答："是。" "有人不是须陀洹而成为须陀洹吗？"答："是。" "有人不是补特伽罗而成为补特伽罗吗？"不应如是说……
204. "有人不是斯陀含而……不是阿那含而……不是阿罗汉而……不是俱解脱而……不是慧解脱而……不是身证而……不是见至而……不是信解脱而……不是随法行而……不是随信行而成为随信行吗？"答："是。" "有人不是补特伽罗而成为补特伽罗吗？"不应如是说……
205. "须陀洹存在，因此补特伽罗以真实的极致存在吗？"答："是。" "有人是须陀洹而不再是须陀洹吗？"答："是。" "有人是补特伽罗而不再是补特伽罗吗？"不应如是说……
"有人是斯陀含而……是阿那含而不再是阿那含吗？"答："是。" "有人是补特伽罗而不再是补特伽罗吗？"不应如是说……
证悟的因果关系。
僧团的因果关系

206. Na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti? Āmantā. Nanu cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā atthīti? Āmantā . Hañci cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā atthi, tena vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.

207. Cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā atthīti katvā tena ca kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā buddhapātubhāvā pātubhavantīti? Āmantā. Puggalo buddhapātubhāvā pātubhavatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Puggalo buddhapātubhāvā pātubhavatīti? Āmantā. Buddhassa bhagavato parinibbute ucchinno puggalo, natthi puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Saṅghānuyogo.

21. Saccikaṭṭhasabhāgānuyogo

208. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Puggalo saṅkhatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… puggalo asaṅkhatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… puggalo neva saṅkhato nāsaṅkhatoti? Na hevaṃ vattabbe.

209. Puggalo neva saṅkhato nāsaṅkhatoti? Āmantā . Saṅkhatañca asaṅkhatañca ṭhapetvā atthaññā tatiyā koṭīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

210. Saṅkhatañca asaṅkhatañca ṭhapetvā atthaññā tatiyā koṭīti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘dvemā, bhikkhave, dhātuyo. Katamā dve? Saṅkhatā ca dhātu asaṅkhatā ca dhātu. Imā kho, bhikkhave, dve dhātuyo’’ti [ma. ni. 1.125, ālapanamattameva nānaṃ]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘saṅkhatañca asaṅkhatañca ṭhapetvā atthaññā tatiyā koṭī’’ti.

211. Puggalo neva saṅkhato nāsaṅkhatoti? Āmantā. Aññaṃ saṅkhataṃ, aññaṃ asaṅkhataṃ, añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

212. Khandhā saṅkhatā, nibbānaṃ asaṅkhataṃ, puggalo neva saṅkhato nāsaṅkhatoti? Āmantā. Aññe khandhā, aññaṃ nibbānaṃ, añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

213. Rūpaṃ saṅkhataṃ, nibbānaṃ asaṅkhataṃ, puggalo neva saṅkhato nāsaṅkhatoti? Āmantā. Aññaṃ rūpaṃ, aññaṃ nibbānaṃ, añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe. Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ saṅkhataṃ, nibbānaṃ asaṅkhataṃ, puggalo neva saṅkhato nāsaṅkhatoti? Āmantā. Aññaṃ viññāṇaṃ, aññaṃ nibbānaṃ, añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

214. Puggalassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatīti? Āmantā. Puggalo saṅkhatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vuttaṃ bhagavatā – ‘‘tīṇimāni, bhikkhave, saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇāni. Saṅkhatānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ [katamāni tīṇi (a. ni. 3.47)] uppādo paññāyati , vayo paññāyati, ṭhitānaṃ aññathattaṃ paññāyatī’’ti [a. ni. 3.47]. Puggalassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati; tena hi puggalo saṅkhatoti.

215. Puggalassa na uppādo paññāyati, na vayo paññāyati, na ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatīti? Āmantā. Puggalo asaṅkhatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vuttaṃ bhagavatā – ‘‘tīṇimāni, bhikkhave, asaṅkhatassa asaṅkhatalakkhaṇāni. Asaṅkhatānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ na uppādo paññāyati, na vayo paññāyati, na ṭhitānaṃ aññathattaṃ paññāyatī’’ti [a. ni. 3.48]. Puggalassa na uppādo paññāyati, na vayo paññāyati, na ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati; tena hi puggalo asaṅkhatoti.



206. "不应说——'补特伽罗以真实的极致存在'吗？"答："是。" "难道四双八辈圣者不存在吗？"答："是。" "如果四双八辈圣者确实存在，那么就应说——'补特伽罗以真实的极致存在'。"
207. "四双八辈圣者存在，因此补特伽罗以真实的极致存在吗？"答："是。" "四双八辈圣者是因佛陀出现而出现的吗？"答："是。" "补特伽罗是因佛陀出现而出现的吗？"不应如是说……
"补特伽罗是因佛陀出现而出现的吗？"答："是。" "佛陀世尊般涅槃后，补特伽罗就断灭了，补特伽罗不存在了吗？"不应如是说……
僧团的因果关系。
真实本性的相似性的因果关系
208. "补特伽罗以真实的极致存在吗？"答："是。" "补特伽罗是有为法吗？"不应如是说…… "补特伽罗是无为法吗？"不应如是说…… "补特伽罗既非有为法也非无为法吗？"不应如是说。
209. "补特伽罗既非有为法也非无为法吗？"答："是。" "除了有为法和无为法之外，还有第三种情况吗？"不应如是说……
210. "除了有为法和无为法之外，还有第三种情况吗？"答："是。" "世尊不是说过——'比丘们，有这两种法界。哪两种？有为法界和无为法界。比丘们，这就是两种法界'吗？"这是经典吗？答："是。" "那么就不应说——'除了有为法和无为法之外，还有第三种情况'。"
211. "补特伽罗既非有为法也非无为法吗？"答："是。" "有为法是一回事，无为法是另一回事，补特伽罗又是另一回事吗？"不应如是说……
212. "五蕴是有为法，涅槃是无为法，补特伽罗既非有为法也非无为法吗？"答："是。" "五蕴是一回事，涅槃是另一回事，补特伽罗又是另一回事吗？"不应如是说……
213. "色是有为法，涅槃是无为法，补特伽罗既非有为法也非无为法吗？"答："是。" "色是一回事，涅槃是另一回事，补特伽罗又是另一回事吗？"不应如是说。"受……想……行……识是有为法，涅槃是无为法，补特伽罗既非有为法也非无为法吗？"答："是。" "识是一回事，涅槃是另一回事，补特伽罗又是另一回事吗？"不应如是说……
214. "补特伽罗的生起可知，消失可知，住时的变异可知吗？"答："是。" "补特伽罗是有为法吗？"不应如是说…… 世尊说："比丘们，有为法有这三种特征。比丘们，有为法的生起可知，消失可知，住时的变异可知。"补特伽罗的生起可知，消失可知，住时的变异可知；因此补特伽罗是有为法。
215. "补特伽罗的生起不可知，消失不可知，住时的变异不可知吗？"答："是。" "补特伽罗是无为法吗？"不应如是说…… 世尊说："比丘们，无为法有这三种特征。比丘们，无为法的生起不可知，消失不可知，住时的变异不可知。"补特伽罗的生起不可知，消失不可知，住时的变异不可知；因此补特伽罗是无为法。

216. Parinibbuto puggalo atthatthamhi, natthatthamhīti? Atthatthamhīti. Parinibbuto puggalo sassatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… natthatthamhīti. Parinibbuto puggalo ucchinnoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

217. Puggalo kiṃ nissāya tiṭṭhatīti? Bhavaṃ nissāya tiṭṭhatīti. Bhavo anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo vipariṇāmadhammoti? Āmantā. Puggalopi anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo vipariṇāmadhammoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

218. Na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti? Āmantā. Nanu atthi koci sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno ‘‘sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī’’ti pajānātīti? Āmantā . Hañci atthi koci sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno ‘‘sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī’’ti pajānāti, tena vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.

219. Na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti? Āmantā. Nanu atthi koci dukkhaṃ vedanaṃ vediyamāno…pe… adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno ‘‘adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmī’’ti pajānātīti? Āmantā. Hañci atthi koci adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno ‘‘adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmī’’ti pajānāti, tena vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.

220. Atthi koci sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno ‘‘sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī’’ti pajānātīti katvā tena ca kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Yo sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno ‘‘sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī’’ti pajānāti, sveva puggalo; yo sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno ‘‘sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī’’ti na pajānāti, na so puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Yo dukkhaṃ vedanaṃ vediyamāno…pe… yo adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno ‘‘adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmī’’ti pajānāti, sveva puggalo; yo adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno ‘‘adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmī’’ti na pajānāti, na so puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

221. Atthi koci sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno ‘‘sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī’’ti pajānātīti katvā tena ca kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññā sukhā vedanā, añño sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno ‘‘sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī’’ti pajānātīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aññā dukkhā vedanā…pe… aññā adukkhamasukhā vedanā, añño adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno ‘‘adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmī’’ti pajānātīti? Na hevaṃ vattabbe …pe….

222. Na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti? Āmantā. Nanu atthi koci kāye kāyānupassī viharatīti? Āmantā. Hañci atthi koci kāye kāyānupassī viharati, tena vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.

223. Na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti? Āmantā. Nanu atthi koci vedanāsu…pe… citte… dhammesu dhammānupassī viharatīti ? Āmantā. Hañci atthi koci dhammesu dhammānupassī viharati, tena vata re vattabbe – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.



216. "般涅槃的补特伽罗是存在还是不存在？"答："存在。" "般涅槃的补特伽罗是永恒的吗？"不应如是说…… "不存在。" "般涅槃的补特伽罗是断灭的吗？"不应如是说……
217. "补特伽罗依靠什么而存在？"答："依靠有而存在。" "有是无常的、有为的、缘起的、有尽法、有灭法、离欲法、灭法、变异法吗？"答："是。" "补特伽罗也是无常的、有为的、缘起的、有尽法、有灭法、离欲法、灭法、变异法吗？"不应如是说……
218. "不应说——'补特伽罗以真实的极致存在'吗？"答："是。" "难道没有人在感受乐受时知道'我正在感受乐受'吗？"答："是。" "如果确实有人在感受乐受时知道'我正在感受乐受'，那么就应说——'补特伽罗以真实的极致存在'。"
219. "不应说——'补特伽罗以真实的极致存在'吗？"答："是。" "难道没有人在感受苦受时……在感受不苦不乐受时知道'我正在感受不苦不乐受'吗？"答："是。" "如果确实有人在感受不苦不乐受时知道'我正在感受不苦不乐受'，那么就应说——'补特伽罗以真实的极致存在'。"
220. "有人在感受乐受时知道'我正在感受乐受'，因此补特伽罗以真实的极致存在吗？"答："是。" "谁在感受乐受时知道'我正在感受乐受'，谁就是补特伽罗；谁在感受乐受时不知道'我正在感受乐受'，谁就不是补特伽罗吗？"不应如是说……
"谁在感受苦受时……谁在感受不苦不乐受时知道'我正在感受不苦不乐受'，谁就是补特伽罗；谁在感受不苦不乐受时不知道'我正在感受不苦不乐受'，谁就不是补特伽罗吗？"不应如是说……
221. "有人在感受乐受时知道'我正在感受乐受'，因此补特伽罗以真实的极致存在吗？"答："是。" "乐受是一回事，在感受乐受时知道'我正在感受乐受'的是另一回事吗？"不应如是说…… "苦受是一回事……不苦不乐受是一回事，在感受不苦不乐受时知道'我正在感受不苦不乐受'的是另一回事吗？"不应如是说……
222. "不应说——'补特伽罗以真实的极致存在'吗？"答："是。" "难道没有人住于身随观身吗？"答："是。" "如果确实有人住于身随观身，那么就应说——'补特伽罗以真实的极致存在'。"
223. "不应说——'补特伽罗以真实的极致存在'吗？"答："是。" "难道没有人住于受……心……法随观法吗？"答："是。" "如果确实有人住于法随观法，那么就应说——'补特伽罗以真实的极致存在'。"

224. Atthi koci kāye kāyānupassī viharatīti katvā tena ca kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Yo kāye kāyānupassī viharati, sveva puggalo; yo na kāye kāyānupassī viharati, na so puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Yo vedanāsu…pe… citte… dhammesu dhammānupassī viharati, sveva puggalo; yo na dhammesu dhammānupassī viharati, na so puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

225. Atthi koci kāye kāyānupassī viharatīti katvā tena ca kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Añño kāyo, añño kāye kāyānupassī viharatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aññā vedanā… aññaṃ cittaṃ… aññe dhammā, añño dhammesu dhammānupassī viharatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

226. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

‘‘Suññato lokaṃ avekkhassu, mogharāja sadā sato;

Attānudiṭṭhiṃ ūhacca [ohacca (syā.), uhacca (ka.)], evaṃ maccutaro siyā;

Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ, maccurājā na passatī’’ti [su. ni. 1125; cūḷani. 88 mogharājamāṇavapucchāniddesa].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.

227. Puggalo avekkhatīti? Āmantā. Saha rūpena avekkhati, vinā rūpena avekkhatīti? Saha rūpena avekkhatīti. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vinā rūpena avekkhatīti, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

228. Puggalo avekkhatīti? Āmantā. Abbhantaragato avekkhati, bahiddhā nikkhamitvā avekkhatīti? Abbhantaragato avekkhatīti. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe… bahiddhā nikkhamitvā avekkhatīti, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

229. Na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti? Āmantā. Nanu bhagavā saccavādī kālavādī bhūtavādī tathavādī avitathavādī anaññathavādīti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno’’ti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti.

230. Na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti? Āmantā. Nanu bhagavā saccavādī kālavādī bhūtavādī tathavādī avitathavādī anaññathavādīti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – ‘‘ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti [a. ni. 1.162-169]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti.

231. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu bhagavā saccavādī kālavādī bhūtavādī tathavādī avitathavādī anaññathavādīti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – ‘‘sabbe dhammā anattā’’ti [ma. ni. 1.356; dha. pa. 279 dhammapade]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.

232. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu bhagavā saccavādī kālavādī bhūtavādī tathavādī avitathavādī anaññathavādīti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – ‘‘dukkhameva uppajjamānaṃ uppajjati, dukkhameva [dukkhaṃ (saṃ. ni. 

224. "有人住于身随观身，因此补特伽罗以真实的极致存在吗？"答："是。" "谁住于身随观身，谁就是补特伽罗；谁不住于身随观身，谁就不是补特伽罗吗？"不应如是说……
"谁住于受……心……法随观法，谁就是补特伽罗；谁不住于法随观法，谁就不是补特伽罗吗？"不应如是说……
225. "有人住于身随观身，因此补特伽罗以真实的极致存在吗？"答："是。" "身是一回事，住于身随观身的是另一回事吗？"不应如是说…… "受是一回事……心是一回事……法是一回事，住于法随观法的是另一回事吗？"不应如是说……
226. "补特伽罗以真实的极致存在吗？"答："是。" "世尊不是说过——
'摩伽罗阇，常念观世空，
除去我见即可度死王，
如是观世者，死王不得见'吗？"
这是经典吗？答："是。" "那么就不应说——'补特伽罗以真实的极致存在'。"
227. "补特伽罗观察吗？"答："是。" "与色一起观察，还是离开色观察？"答："与色一起观察。" "生命与身体是同一的吗？"不应如是说…… "离开色观察。" "生命与身体是不同的吗？"不应如是说……
228. "补特伽罗观察吗？"答："是。" "在内部观察，还是出到外部观察？"答："在内部观察。" "生命与身体是同一的吗？"不应如是说…… "出到外部观察。" "生命与身体是不同的吗？"不应如是说……
229. "不应说——'补特伽罗以真实的极致存在'吗？"答："是。" "世尊不是说真实语、适时语、如实语、如理语、不虚妄语、不相违语吗？"答："是。" "世尊说——'有人为自己的利益而修行'。"这是经典吗？答："是。" "那么补特伽罗以真实的极致存在。"
230. "不应说——'补特伽罗以真实的极致存在'吗？"答："是。" "世尊不是说真实语、适时语、如实语、如理语、不虚妄语、不相违语吗？"答："是。" "世尊说——'比丘们，一个人出现于世间时，是为了多数人的利益，为了多数人的安乐，出于对世间的悲悯，为了天人的福利、利益和安乐'。"这是经典吗？答："是。" "那么补特伽罗以真实的极致存在。"
231. "补特伽罗以真实的极致存在吗？"答："是。" "世尊不是说真实语、适时语、如实语、如理语、不虚妄语、不相违语吗？"答："是。" "世尊说——'一切法无我'。"这是经典吗？答："是。" "那么就不应说——'补特伽罗以真实的极致存在'。"
232. "补特伽罗以真实的极致存在吗？"答："是。" "世尊不是说真实语、适时语、如实语、如理语、不虚妄语、不相违语吗？"答："是。" "世尊说——'只有苦生起，只有苦

2.15)] nirujjhamānaṃ nirujjhatīti na kaṅkhati na vicikicchati, aparappaccayaññāṇamevassa ettha hoti. Ettāvatā kho, kaccāna, sammādiṭṭhi hotī’’ti [saṃ. ni. 2.15]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.

233. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu vajirā bhikkhunī māraṃ pāpimantaṃ etadavoca –

‘‘Kinnu sattoti paccesi, māra diṭṭhigataṃ nu te;

Suddhasaṅkhārapuñjoyaṃ, nayidha sattupalabbhati.

‘‘Yathā hi [yathāpi (bahūsu)] aṅgasambhārā, hoti saddo ratho iti;

Evaṃ khandhesu santesu, hoti sattoti sammuti [sammati (syā. kaṃ.)].

‘‘Dukkhameva hi sambhoti, dukkhaṃ tiṭṭhati veti ca;

Nāññatra dukkhā sambhoti, nāññaṃ dukkhā nirujjhatī’’ti [saṃ. ni. 1.171].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.

234. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘‘suñño loko suñño loko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, ‘suñño loko’ti vuccatī’’ti? ‘‘Yasmā kho, ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, tasmā ‘suñño loko’ti vuccati. Kiñcānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā? Cakkhuṃ kho, ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, rūpā suññā…pe… cakkhuviññāṇaṃ suññaṃ… cakkhusamphasso suñño… yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi suññaṃ attena vā attaniyena vā, sotaṃ suññaṃ…pe… saddā suññā… ghānaṃ suññaṃ… gandhā suññā… jivhā suññā… rasā suññā… kāyo suñño… phoṭṭhabbā suññā… mano suñño… dhammā suññā… manoviññāṇaṃ suññaṃ… manosamphasso suñño… yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi suññaṃ attena vā attaniyena vā. Yasmā kho, ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, tasmā ‘suñño loko’ti vuccatī’’ti [saṃ. ni. 4.85]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.

235. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu bhagavā saccavādī kālavādī bhūtavādī tathavādī avitathavādī anaññathavādīti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – ‘‘attani vā, bhikkhave, sati ‘attaniyaṃ me’ti assā’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’. ‘‘Attaniye vā, bhikkhave, sati ‘attā me’ti assā’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’. ‘‘Attani ca, bhikkhave, attaniye ca saccato thetato anupalabbhiyamāne [anupalabbhamāne (ma. ni. 1.244)] yampidaṃ [yamidaṃ (syā.) yampitaṃ (ma. ni. 1.244)] diṭṭhiṭṭhānaṃ so loko so attā so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṃ tatheva ṭhassāmīti – ‘nanvāyaṃ, bhikkhave, kevalo paripūro bāladhammo’’’ti? ‘‘Kiñhi no siyā, bhante, kevalo hi, bhante, paripūro bāladhammo’’ti [ma. ni. 1.244]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.



2.15)] "不再存在的，不再存在的，确实没有怀疑，没有疑虑，只有依靠其他的智慧。"至此，卡查那，正见存在。"这是经典吗？答："是。" "因此就不应说——'补特伽罗以真实的极致存在'。"
233. "补特伽罗以真实的极致存在吗？"答："是。" "难道比丘尼瓦吉拉没有对邪魔恶者说——
'你究竟是什么生物，魔啊，你的见解是什么？
这是微细法的聚集，哪里有生物存在呢？
就像声音与车轮的组合，
在五蕴的存在中，生物的概念是共识。
苦是唯一的生起，苦是存在、消逝；
除了苦，没有其他生起，除了苦，也没有其他消灭'吗？"
这是经典吗？答："是。" "因此就不应说——'补特伽罗以真实的极致存在'。"
234. "补特伽罗以真实的极致存在吗？"答："是。" "难道尊者阿难没有对世尊说——'空的世界，空的世界'，尊者，这句话的意义是什么？" "因为，阿难，空是由我或非我而存在，因此称之为空的世界。阿难，空是由我或非我而存在吗？眼睛，阿难，空是由我或非我而存在，色是空的……眼识是空的……眼触是空的……因眼触而生的感受，无论是乐、苦或不苦不乐，都是空的，由我或非我而存在，耳是空的……声音是空的……鼻子是空的……气味是空的……舌头是空的……味道是空的……身体是空的……触觉是空的……心是空的……法是空的……意识是空的……心触是空的……因心触而生的感受，无论是乐、苦或不苦不乐，都是空的，由我或非我而存在。因为，阿难，空是由我或非我而存在，因此称之为空的世界。"这是经典吗？答："是。" "因此就不应说——'补特伽罗以真实的极致存在'。"
235. "补特伽罗以真实的极致存在吗？"答："是。" "难道世尊不是说真实语、适时语、如实语、如理语、不虚妄语、不相违语吗？"答："是。" "世尊说——'如果存在于我之中，便称为'我'吗？" "是的，尊者。" "如果存在于我之中，便称为'我'吗？" "是的，尊者。" "在我与我之间，真实的存在被认为是存在的，若此世界、此我、此后我，将是永恒、固定、无常、无变的，是否可以说这是愚者的见解？" "尊者，这有什么不妥？因为，尊者，这确实是愚者的见解。"这是经典吗？答："是。" "因此就不应说——'补特伽罗以真实的极致存在'。"

236. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu bhagavā saccavādī kālavādī bhūtavādī tathavādī avitathavādī anaññathavādīti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – ‘‘tayo me, seniya, satthāro santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Idha, seniya, ekacco satthā diṭṭheva dhamme attānaṃ saccato thetato paññāpeti, abhisamparāyañca attānaṃ saccato thetato paññāpeti.

‘‘Idha pana, seniya, ekacco satthā diṭṭheva hi kho dhamme attānaṃ saccato thetato paññāpeti, no ca kho abhisamparāyaṃ attānaṃ saccato thetato paññāpeti.

‘‘Idha pana, seniya, ekacco satthā diṭṭhe ceva dhamme attānaṃ saccato thetato na paññāpeti, abhisamparāyañca attānaṃ saccato thetato na paññāpeti.

‘‘Tatra, seniya, yvāyaṃ satthā diṭṭhe ceva dhamme attānaṃ saccato thetato paññāpeti, abhisamparāyañca attānaṃ saccato thetato paññāpeti – ayaṃ vuccati, seniya, satthā sassatavādo.

‘‘Tatra , seniya, yvāyaṃ satthā diṭṭheva hi kho dhamme attānaṃ saccato thetato paññāpeti, no ca kho abhisamparāyaṃ attānaṃ saccato thetato paññāpeti – ayaṃ vuccati, seniya, satthā ucchedavādo.

‘‘Tatra, seniya, yvāyaṃ satthā diṭṭhe ceva dhamme attānaṃ saccato thetato na paññāpeti, abhisamparāyañca attānaṃ saccato thetato na paññāpeti – ayaṃ vuccati, seniya, satthā sammāsambuddho. Ime kho, seniya, tayo satthāro santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti [pu. pa. 131 puggalapaññattiyaṃ, atthato ekaṃ]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.

237. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu bhagavā saccavādī kālavādī bhūtavādī tathavādī avitathavādī anaññathavādīti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – ‘‘sappikumbho’’ti? Āmantā . Atthi koci sappissa kumbhaṃ karotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… tena hi na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.



236. "补特伽罗以真实的极致存在吗？"答："是。" "难道世尊不是说真实语、适时语、如实语、如理语、不虚妄语、不相违语吗？"答："是。" "世尊说——'塞尼耶，有三种师存在于世间。哪三种？
在此，塞尼耶，有一种师在现世中宣称自我是真实的、确定的，在来世中也宣称自我是真实的、确定的。
在此，塞尼耶，有一种师在现世中宣称自我是真实的、确定的，但在来世中不宣称自我是真实的、确定的。
在此，塞尼耶，有一种师在现世中不宣称自我是真实的、确定的，在来世中也不宣称自我是真实的、确定的。
其中，塞尼耶，那位在现世中宣称自我是真实的、确定的，在来世中也宣称自我是真实的、确定的师，被称为常见论者。
其中，塞尼耶，那位在现世中宣称自我是真实的、确定的，但在来世中不宣称自我是真实的、确定的师，被称为断见论者。
其中，塞尼耶，那位在现世中不宣称自我是真实的、确定的，在来世中也不宣称自我是真实的、确定的师，被称为正等正觉者。
塞尼耶，这就是存在于世间的三种师。'"
这是经典吗？答："是。" "因此就不应说——'补特伽罗以真实的极致存在'。"
237. "补特伽罗以真实的极致存在吗？"答："是。" "难道世尊不是说真实语、适时语、如实语、如理语、不虚妄语、不相违语吗？"答："是。" "世尊说——'酥油瓶'吗？"答："是。" "有人为酥油制造瓶子吗？"不应如是说…… "因此就不应说——'补特伽罗以真实的极致存在'。"

238. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu bhagavā saccavādī kālavādī bhūtavādī tathavādī avitathavādī anaññathavādīti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – ‘‘telakumbho… madhukumbho… phāṇitakumbho… khīrakumbho… udakakumbho… pānīyathālakaṃ… pānīyakosakaṃ… pānīyasarāvakaṃ… niccabhattaṃ… dhuvayāgū’’ti? Āmantā. Atthi kāci yāgu niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammāti? Na hevaṃ vattabbe.…Pe…. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. (Saṃkhittaṃ)

Aṭṭhakaniggahapeyyālā, sandhāvaniyā upādāya;

Cittena pañcamaṃ kalyāṇaṃ, iddhisuttāharaṇena aṭṭhamaṃ.

Saccikaṭṭhasabhāgānuyogo.

Puggalakathā niṭṭhitā.

238. "补特伽罗以真实的极致存在吗？"答："是。" "难道世尊不是说真实语、适时语、如实语、如理语、不虚妄语、不相违语吗？"答："是。" "世尊说——'油瓶……蜜瓶……香瓶……奶瓶……水瓶……饮用水的容器……饮用水的箱子……饮用水的罐子……常食物……固定的粥'吗？"答："是。" "是否存在某种粥是常的、固定的、永恒的、不变的法呢？"不应如是说…… "因此就不应说——'补特伽罗以真实的极致存在'。"（简要总结）
八法的约束，依照顺序而行；
心中第五的善法，依照神通的引导而成第八。
真实的极致存在的归属。
补特伽罗的论述已完成。

